Nākamā gada laikā Labklājības ministrija plānojusi izveidot jaunu iztikas minimuma grozu, kas atspoguļos iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības. No iepriekšējos gados veidotā patēriņa groza Latvija atteicās 2014. gadā, jo tas tika veidots vēl pēc padomju tradīcijām un nereti tika pat izsmiets dēļ tajā iekļautajām precēm, raksta NRA.lv.
Ņemot vērā, ka līdzšinējais process, izvēloties ekspertus, kuri varētu izstrādāt metodi, kā izstrādāt patēriņa cenu grozu, nenoritēja raiti, apgalvot, ka līdz nākamā gada beigām tiešām Latvijā būs moderns instruments iztikas minimuma noteikšanai, droši nevar, taču Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanās politikas departamenta vadītājas Elīnas Celmiņas teiktais izskan pārliecinoši: iepirkumi par iztikas minimuma groza izstrādi ir notikuši, līgumi noslēgti.
Līgumi noslēgti
«Pēdējoreiz Centrālā statistikas pārvalde iztikas minimuma grozu aprēķināja 2013. gadā, un tas bija 250 eiro vienam mājsaimniecības loceklim mēnesī, tas tika aprēķināts vēl pēc vecās metodoloģijas un neatbilda mūsdienu situācijai,» stāsta E. Celmiņa. 2014. gadā valdība nolēma šo patēriņa grozu pārstrādāt no jauna un tam tika paredzēts Eiropas Savienības finansējums. Tomēr vēl līdz šim patēriņa grozs nav izstrādāts. E. Celmiņa to nosauc par «cīniņu tikt pie izpildītāja», jo bijuši divi neveiksmīgi piegājieni atrast uzņēmumus, ekspertus, kas varētu šo uzdevumu veikt, turklāt profesionāli un ar galarezultātu, ko var izmantot. Iepirkuma rezultātā Labklājības ministrija noslēgusi līgumu ar SIA Projektu un kvalitātes vadība un pētījumu centru SKDS par iztikas minimuma groza izstrādi un tā aprobāciju. Līguma slēgšana ir procesā ar zinātnisko institūtu Bior.
E. Celmiņa skaidro, kāds ir pētnieku uzdevums un kāds patēriņa grozs tiks izstrādāts: «Grozam vajadzētu atspoguļot iedzīvotāju minimālā patēriņa vajadzības, ietverot pamatvajadzību nodrošinājumu un citas izdevumu pozīcijas, tas nozīmē gan pārtikas, gan nepārtikas preces, tomēr šis grozs nebūs absolūtas nabadzības slieksnis. Nav pietiekami raudzīties tikai uz patēriņu, jo cilvēki tērē tik, cik viņiem ir naudas.» Pārtikas groza izstrāde būs balstīta datos par pārtikas patēriņu un uz Eiropas valstu rekomendācijām par ikdienā nepieciešamo uzturvielu devām. Speciāliste arī norāda, ka, veidojot šo grozu, ir jāņem vērā objektīvus iztikas minimuma kritērijus, bet vienlaikus – arī sabiedrības viedokli par to, kāds ir minimālais līmenis. Latvijas sabiedrībai esot raksturīgi orientēties uz attīstīto valstu līmeni kā dzīves standartu, proti, cilvēki saka: Vācijā ir tā, Īrijā ir tā, kāpēc Latvijā tā nav? Savukārt otra galējība, pat cilvēkam dzīvojot nabadzībā, ir domāt, ka «es nemaz nedzīvoju tik slikti, jo noteikti citiem klājas vēl sliktāk». Ekspertu uzdevums šajā iztikas minimumā ielikt objektīvos un subjektīvos rādītājus – ko katra sabiedrības grupa uzskata «par normālu».
Trūcīgākie tērē vairāk pārtikai
Dati, ko izmanto Labklājības ministrija pašlaik, nav pārāk «svaigi», piemēram, runājot par patēriņa izdevumiem, tas ir 2016. gads, par nabadzīgiem iedzīvotājiem – 2017. gads. 2016. gadā patēriņa izdevumi bija 333 eiro mēnesī uz vienu cilvēku un no kopējiem izdevumiem vislielākā daļa tika tērēti tieši pārtikai un mājoklim. E. Celmiņa norāda, ka, vērtējot patēriņa izdevumu struktūru pēc iedzīvotāju turīguma grupām, jāsecina: jo mazāki ienākumi, proti, trūcīgāka ir mājsaimniecība, jo lielāka ir izdevumu daļa pārtikai, un tam seko maksa par mājokli, savukārt turīgākām mājsaimniecībām ir iespēja tērēt lielākus līdzekļus arī citām vajadzībām, piemēram, apģērbam, atpūtai. Tajā pašā laikā, kā norāda E. Celmiņa, šo grozu nav plānots piesaistīt likumiem vai noteikumiem ar nolūku pateikt, ka «pabalstam vai pensijai jābūt šā iztikas groza robežās».
Jaunajam iztikas grozam jābūt gatavam līdz 2020. gada beigām, Labklājības ministrija sola ar pētījuma rezultātiem iepazīstināt arī sabiedrību.
Inga Paparde
