Ministru kabineta lēmums paredz iespēju valsts aizdevumu pārvērst par ieguldījumu airBaltic kapitālā jeb to kapitalizēt. Citiem vārdiem sakot, kapitalizācijas gadījumā palielinātos sabiedrības kopējais kapitāls, un attiecīgi tiktu nodrošināta nepārtraukta lidsabiedrības darbība. 

Brīdī, kad privātais investors būs izpildījis visus nosacījumus, aizdevums tiks izsniegts saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību. Ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebildīs pret aizdevuma izsniegšanu, tiks slēgts atbilstošs aizdevuma līgums un nodrošinājuma līgums.

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka pēc naudas plūsmas uzskaites metodoloģijas valsts aizdevuma izsniegšana airBaltic valsts budžeta deficītu neietekmēs, jo aizdevumu izsniegšana un to atmaksa tiek klasificēta kā valsts budžeta bilances finansēšanas darījumi.

Savukārt pēc ESK 95 metodoloģijas aizdevuma izsniegšana varētu iespaidot valsts kopbudžeta deficītu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts aizdevuma kapitalizāciju. Precīzu ietekmi uz deficītu pēc uzkrājuma metodoloģijas būs iespējams novērtēt pēc privātā investora ieguldījumiem atbilstoši tā daļai uzņēmumā.

Patlaban kopējie finanšu resursi VK vienotajā kontā Latvijas Bankā ir pietiekami aizdevuma izsniegšanai lidsabiedrībai airBaltic nepieciešamajā apjomā.