Slēdzot skolas, ik gadu paliek tukšas teju pārdesmit ēku. Visbiežāk tās pārtop par sociālajiem centriem vai dzīvokļiem un pansionātiem, daudz retāk tās tiek pārdotas vai kļūst par ražotnēm. Bet dažkārt bijušās «gaismas pilis» neatrod izmantojumu ilgāku laiku – it īpaši, ja tās atrodas nomaļus no lielceļiem un apdzīvotām vietām.
Pašvaldības bažījas, ka, ņemot vērā valsts politiku, šādu ēku nākotnē kļūs arvien vairāk. «Būsim bagāti nevis ar bērniem, bet tukšām mājām,» NRA.lv skumji secina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.
Meklē izmantojumu
Skrundas novadā šogad martā durvis slēdza Rudbāržu internātpamatskola – rehabilitācijas centrs. Patlaban abas skolai piederējušās mājas esot tukšas, un nu vietvara domājot, ko ar to iesākt, teic L. Robežniece. Skaidrs, ka pašvaldības funkciju īstenošanai tās nebūtu vajadzīgas, tāpēc vietvara mēģinot ieinteresēt uzņēmējus par ēkām. Taču arī viņi vēl domājot, jo celtnes ir lielas un specifiskas, tāpēc to piemērošana uzņēmējdarbībai varētu prasīt lielākus ieguldījumus. Katrā ziņā – skatoties uz to, ka izdevies galu galā atdzīvināt Skrundas lokatora pilsētiņu, optimismu nezaudējot attiecībā arī uz bijušo internātskolu, norāda domes priekšsēdētāja.
Ventspils novadā problēmas sagādā Zlēku pamatskolas tukšais nams. Vietvarai ideju, ko ar to darīt, pašlaik nav. Labi, ka netālu esot bērnudārzs, tāpēc tā darbinieki pieskatot, lai slēgtajā namā neklīstu nevēlami ciemiņi, klāsta Ventspils novada domes izpilddirektors Dainis Valdmanis. It kā vieta esot laba, lai gan gabalu nost no apdzīvotas vietas, bet ēkā, kurā ir krāsns apkure, gan nāktos krietni ieguldīt, ja tai atrastos pircējs. Noteikti jāmaina logi un telpas jāremontē, citādi jau tā esot gluži laba – pamatīga sarkanu ķieģeļu māja ar pirms neilga laika nomainītu jumtu. Priecējot, ka Jūrkalnes skolu izdevies «apdzīvot» – tajā ir pansionāts, ko apsaimnieko nevalstiska organizācija. Pašvaldība nav prasījusi pat īres maksu, lai tikai nams nepaliktu bez uzraudzības.
Arī par Neretas novada Sproģu pamatskolas, kurā šogad bija pēdējais izlaidums, izmantošanu pašvaldība vēl sakās domājam. Ēka celta 1963. gadā, labi uzturēta, nesen nomainīts jumts, izremontētas telpas, ir arī apkure, nama labumus uzskaita Neretas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Pluss arī, ka tā esot lielceļa malā, tāpēc neatmetot domu par kādas ražotnes izveidi tajā – protams, sadarbībā ar kādu uzņēmēju. Ja to neizdosies īstenot, tad gan jau kādu izmantojumu atradīšot.
Vēl būs citas tukšas ēkas
Ne tik optimistisks ir Daugavpils novada izpilddirektora vietnieks Aleksandrs Aizbalts. Jau ar tām izglītības iestādēm, kas līdz šim slēgtas, esot ko noņemties. Kaut vai lauzot galvu par vecā muižas ēkā bijušo Tabores skolu, kurā pagasts patlaban izmantojot tikai zāli. Iespējams, ka izdosies šo ēku privatizēt. Skrudalienas skola, kas celta 1934. gadā, vismaz nestāv tukša, jo tur ir arī bibliotēka, sociālais centrs, bērnudārza grupiņa. Šobrīd, remontējot grīdas, izrādījies, ka to darīt bijis pēdējais laiks, jo savulaik, dzēšot ugunsgrēku, ūdens nonācis būvkonstrukcijās un stipri tās pabojājis. Labi, ka ēka nesagruva, kad tajā atradās skola. Pēc remontiem piedāvāšot arī telpas doktorātam. A. Aizbalts uzsver: skatoties uz demogrāfijas rādītājiem un iedzīvotāju kritumu Latgales pusē, ir skaidrs – jau tuvākajos gados slēgtajām skolām pievienosies vēl vairākas, jo bērnu tajās kļūst arvien mazāk un mazāk. Vārdā nesaukšot, bet dažas jau «sarakstā ir iekšā». «Ko darīsim ar tām, arī nezinu, jo visās taču nesaliksim pansionātus un sociālos centrus. Sociālos dzīvokļus noteiktam kontingentam – arī ne. Uzņēmējus šādas ēkas arī maz interesē. Tie grib mazākas. Lūk, vienu bijušo kantora ēku tikko pārbūvējām – tur būs šūšanas cehs,» skaidro A. Aizbalts.
Atrod arī citus īpašniekus
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Arnis Šķēls atzīst, ka pašvaldība var uzelpot vieglāk: pēdējos gados slēgtās skolas – Daukstes, Ozolkalna, Siltāju – nestāvot tukšas. Pārtapušas par sociālajām mājām un pansionātu. Tiesa, vietvarai nācies ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai piemērotu namus jaunajām funkcijām, piemēram, lai ierīkotu liftus. Šogad izdevies vēl viens labs darījums: izdevies pārdot bijušo Stradu skolu, kura likvidēta jau pirms septiņiem gadiem. Ko jaunais īpašnieks ar ēku domā darīt, gan nav zināms.
Arī Krāslavas novada Kalniešu skolai nu uzradies jauns saimnieks, bet pērn slēgtajai Skaistas sākumskolai nav jābēdā par izmantošanu, jo tur izvietota pagasta pārvalde, sociālais dienests, bērnudārzs. Nav gan izslēgts, ka tuvākajos gados nāksies domāt, ko darīt arī ar Izvaltas skolas ēku, jo tur šobrīd mācās ļoti maz bērnu, pieļauj novada izglītības darba vadītāja Lidija Miglāne.
Tāpat nule pēdējo zvanu sagaidījusī Balvu novada Briežuciema skola tukša nepaliks, jo tās telpās atradīsies Briežuciema pagasta pārvalde un tautas nams. Savukārt Apes novada Vidagas Sikšņu sākumskola, lai gan tā neskaitīsies vairs kā patstāvīga administratīva iestāde, saglabās apmācību funkciju. Tas būšot Apes vidusskolas mācību punkts, kurā zinības varēs apgūt apkārtnes sākumskolas un pirmsskolas vecuma bērni. To, cik tādu būs, vēl nevar pateikt, teic Apes novada izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe. Ja tomēr atsaucības nebūs un būs jālemj par ēkas turpmāko izmantošanu, visticamāk, izmantojums atradīsies, jo nams ir labi uzturēts un «ļoti estētisks».
Līdzīga situācija ir ar Bauskas novada Ozolaines pamatskolu. Tā esot zaudējusi tikai savu nosaukumu, bet turpmāk to mācību procesā izmantošot Vecsaules pamatskola, informē Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, piebilstot, ka ēka, kurā pielāgotās telpās bijusi skola, neesot liela, turklāt tā tiek izmantota arī citām pagasta vajadzībām.
Aisma Orupe
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
