Izraēla plāno nostiprināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju, lai ieņemtu to vietu, kas agrāk piederēja Turcijai.
Nesenā vizītē Krievijā, Izraēlas puse ir izteikusi vēlmi ieņemt Turcijas vietu Krievijas pārtikas tirgū. Runa gan neesot tikai par tomātiem un apelsīniem, bet arīdzan lauksaimniecības tehnoloģiju, bez kuras iekšzemes lauksaimniecības uzņēmējdarbībai un pārtikas rūpnīcai ir neiespējami organizēt darbu un importa aizstāšanu.
Tiek pieņemts, ka paplašinātās lauksaimniecības saites nebūs vienpusējas: Krievija ir paziņojusi par savu gatavību palielināt eksportu uz Izraēlas tirgus, tai skaitā liellopu, jēra un mājputnu piegādes, savukārt Izraēla ir ieinteresēta importēt Krievijas olas.
Pašlaik svarīgākās eksporta preces no Izraēlas ir mašīnbūves produkti, farmācijas produkti, pērles un dārgakmeņi. Savukārt pārtika veido aptuveni 2,5% no kopējā eksporta. Lai arī Izraēla ir palielinājusi savu daļu Krievijas tirgū, eksportējot citrusaugļus un tomātus, kas sniedz būtisku ieguldījumu, lai aizstātu Turcijas preces, Izraēla aizvien nav viena no galvenajām piegādātājām uz Krieviju.
Papildus plāniem palielināt produkcijas eksportu uz Krieviju, Izraēla sagaida, ka Maskava būs ieinteresēta importēt lauksaimniecības tehnoloģiju, kas ir viena no visattīstītākajām pasaulē. Šajā ziņā Izraēla varētu kļūt neaizstājama, jo Turcijas uzņēmumi pēdējos gados ir bijuši tehnoloģiskie partneri vairākos Krievijas projektos, jo īpaši siltumnīcas dārzeņu ražošanā.
Kā zināms, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs apstiprinājis virkni sankciju pret Turciju, tai skaitā attiecībā uz lauksaimniecības produktu importu.
Aizliegums, kas stājās spēkā no 1.janvāra, attiecas uz tādiem Turcijas produktiem kā tomāti, gurķi, ziedkāposti, brokoļi, sīpoli, vīnogas, apelsīni, mandarīni, āboli, bumbieri, aprikozes, persiki un nektarīni, plūmes, meža zemenes un zemenes, kā arī saldētiem mājputnu produktiem, svaigām krustnagliņām un sāli.
Foto:davehan2016/https://pixabay.com/en/users/davehan2016-2342620//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
