Līdz ar iztrūkumu nodokļu ieņēmumos valsts pārvaldē atsākusies ierēdniecības štatu apcirpšana, taču vismaz pagaidām process nenotiek izsvērti un gudri, kā solījusi Valsts kanceleja. Labs piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Studiju un zinātnes administrācijas likvidācija. Pastāv risks, ka mazas un taupīgas iestādes vietā nāks liela, lēnīga un dārga.
Šobrīd kā uz pulvera mucas sēž ne tikai darbinieki, kuriem priekšnieks Andis Geižāns neko nemāk pateikt par nākotni. Satraukušies arī zinātnieki, kam ar šo iestādi saslēgti līgumi par lietišķajiem un fundamentālajiem pētījumiem – ja juridiskais partneris tiek likvidēts, kas un kā pārņems līgumu saistības? Visi līgumi acīmredzot būs jāpārslēdz.
Ministrija nečuč!
Par gaidāmo jucekli priecājas varbūt vienīgi ļaunprātīgie studiju kredītu nemaksātāji. Turpmāk ar viņiem nodarbosies lēnīgāka institūcija, toties krietni labāk atalgota – Valsts izglītības attīstības aģentūra. Šīs arī ir likvidējamās Studiju un zinātnes administrācijas divas galvenās funkcijas, ko pārņems aģentūra: administrēt zinātnes naudu un studiju kredītu finansējumu. NRA.lv avots zinātnes aprindās plānoto reorganizāciju raksturo gana skarbi. Valsts izglītības attīstības aģentūrā esot krietni lielākas algas un krietni lēnāks darba temps. Tagad administratīvās izmaksas vēl tikšot palielinātas uz zinātnes finansējuma rēķina: «IzM ne mirkli nečuč – viss tikai tādēļ, lai nabaga zinātniekus atbrīvotu no liekas naudas!»
Neatkarīgā papētīja abu iestāžu mājaslapās pieejamo septembra algu sarakstu, un patiešām līdzīgās pozīcijās tās atšķiras par trīs, četriem un arī vairāk simtiem. Priekšniekiem pat teju uz pusi. Vietā jautājums, kādu ekonomiju nodrošinās visu Studiju un zinātnes administrācijas darbinieku atlaišana?
Kādam darbs jāpadara
Studiju un zinātnes administrācijas algu sarakstā ir 15 amatpersonas, plus vēl jāpieskaita pieci darbinieki bez šāda statusa. Aģentūrā uzskaitītas 98 amatpersonas. Andis Geižāns prognozē, ka vismaz sākotnēji nekāda ietaupījuma nebūs, jo atlaišanas pabalstos valstij nāksies samaksāt 66 412 eiro, tas – pieņemot, ka pēdējā darbadiena ir 30. decembris. Tālāk mēneša ietaupījums būs ap 10 000 eiro – ikmēneša algu budžets. Taču problēma apstāklī, ka abas funkcijas tāpat kādam būs jāpilda un par to alga jāmaksā. Valsts pētījumu programmu līgumi ir noslēgti ar 40 zinātniskajām institūcijām, fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti ar 30 institūcijām. Tāpat spēkā ir 2920 studiju kredītu līgumi. Vēl 731 līgums ir lauzts, un administrācija tiesājas par līdzekļu piedziņu. Janvārī sāksies jaunā pieteikšanās uz kredītiem studijām ārzemēs. Cilvēki nāks uz konsultācijām. Kādam ar to visu jānodarbojas.
Izglītības un zinātnes ministrija pagaidām neko daudz par padotības iestādes reorganizācijas plāniem nestāsta – vien to, ka «VIAA pārņems visas SZA funkcijas, tiesības un saistības». Vai cilvēki vienkārši tiks atbrīvoti, lai iet pakaļ bezdarbnieku pabalstiem, vai pārcelti darbā uz aģentūru, vai varbūt daļa jā, daļa nē – pagaidām nav zināms. Preses dienests skaidro, ka izveidota speciāla komisija, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas. Neko nedrīkstot sasteigt un vēl jo vairāk taisīt nevajadzīgu satraukumu. Taču tieši neziņa šo satraukumu jau ir vairojusi.
Cirps izdevumus un štatus
Situāciju ar iestādes likvidāciju sarežģī fakts, ka administrācija ir minēta Zinātniskās darbības likumā, tātad arī tas ir jāgroza. Šajā ziņā reorganizētājiem gan ir paveicies, jo likums tieši pašlaik atvērts, pateicoties vairāku lauksaimniecības institūtu plānotajai apvienošanai. Laika gan nav daudz. Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles parakstītajā rīkojumā minēts, ka iestāde likvidējama līdz 2016. gada 1. janvārim, turklāt dokumentu virzība jāpieskaņo valsts budžeta projekta vajadzībām, un tas jau pašlaik tiek iztirzāts Saeimā.
Ministres rīkojumā lasāms arī galvenais pamatojums likvidācijai – «lai panāktu ministrijas un tās iestāžu pamatfunkciju īstenošanai plānoto budžeta izdevumu samazinājumu par vismaz 5%». Tiesa gan, ja arī Valsts izglītības attīstības aģentūrā nenotiks būtiskas izmaiņas, tad studiju kredītu un zinātnes finansējuma apkalpošana kļūs vienkārši lēnāka un izmaksās dārgāk, kas nav nedz zinātnieku, nedz arī studentu interesēs.
Jāatgādina, ka valdības iecerētā izdevumu un štatu cirpšana nākamajā gadā attieksies uz visu valsts pārvaldi. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš aizvakar paziņoja, ka ierēdņu skaits tiks samazināts no 11 000 uz 9000 cilvēku. Latvijā atkal iestājusies krīze.
Imants Vīksne
