Izglītības un zinātnes ministrija nākamā gada pavasarī būs gatava iepazīstināt pašvaldības ar optimālo skolu tīkla kartējumu, sniedzot arī aprēķinus, ko vietvaras iegūtu vai zaudētu, slēdzot vai reorganizējot skolas savā teritorijā.
Katrā ziņā ministrija ir apņēmības pilna neatkāpties no ieceres optimizēt skolas, it īpaši – vidusskolas, vairāk stiprinot valsts ģimnāzijas – arī finansiālā ziņā, raksta NRA.lv.
Skolēnu skaits samazinājies 70 Latvijas pašvaldībās: no tām piecās skolās kritums ir vairāk nekā 10%, vēl 70 – sākot no 1% līdz 10%, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati. Arī tālākā laika periodā (2020. gadā) skolas vecuma bērnu statistika nerādās īpaši optimistiska: lauku novadi līdz 2030. gadam iztukšosies par 30% par labu Rīgai, Pierīgai un lielajām pilsētām. Tieši nepilnas klases ir tās, kas liedz skolotājiem saņemt pilnas likmes un slodzes. It īpaši tas attiecas uz ļoti mazām izglītības iestādēm, piemēram, piecās sākumskolās un piecās pamatskolās skolēnu skaits nepārsniedz 20, vēl 15 skolās zinības gūst līdz 30 bērniem.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atzīmēja: vēl uztraucošāks ir fakts, ka 22 vidusskolās 10.-12. klasēs mācās mazāk nekā 20 skolēnu. «Tās nekādā ziņā nevar pastāvēt,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pauda ministrs. Zem lielas jautājuma zīmes esot arī tās 55 vidusskolas, kurās ir līdz 40 audzēkņiem. IZM ieskatos pašvaldības var iedalīt divās grupās: kas sakārtojušas un kas nav sakārtojušas skolu tīklu. Ministrs atkārtoti uzsvēra, ka, optimizējot izglītības iestādes, ieguvējas būs visas pašvaldības un tas dos iespēju celt likmi, pārsniedzot pat 1000 eiro. Tiesa, skolas slēgšana nes līdzi arī darba vietu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu, jo ģimenes ar bērniem nereti izvēlas doties uz turieni, kur tuvumā ir izglītības iestādes. K. Šadurskis gan nekad nepiekritīšot tam, ka skola ir instruments, kā noturēt iedzīvotājus laukos. Tās esot darba vietas, kas notur cilvēkus uz vietas. IZM līdz pavasarim plānojot izstrādāt optimālo skolu tīkla redzējumu. Tur būšot ne tikai mācību iestāžu karte, bet arī sniegti aprēķini (ceļu izdevumi, ēku uzturēšana un citi), ko iegūs vai zaudēs pašvaldība, slēdzot vai reorganizējot skolas. Tur, kur bilance būšot pozitīva, tiekot cerēts uz vietvaru izpratni un sadarbību, sakārtojot skolu tīklu. Tad arī uzlabošoties situācija tur, kur algas saruka, arī tajās desmit pašvaldībās, kur bērnu samazinājums un līdz ar to arī finansiālais kritums bijis vislielākais.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Ināra Dundure norādīja uz vienu no mīnusiem, kas izraisīja algu kritumu: skolēnu un skolotāju skaita proporcijas palielināšana. Tāpat mērķdotācijas pārdales aizliegšana nav pareizs solis, jo pēc pāris gadiem novedīšot pie neizbēgamas mazo skolu slēgšanas vai arī vietvarām nāksies tās uzturēt par saviem līdzekļiem. Viņa kā piemēru minēja Igauniju, kur ir tiesības pašvaldībām sadalīt naudu pēc pašu ieskatiem. LPS arī rosinot veikt finansējuma modeļa maiņu sākumskolās (1.-6. klase) – tā vajadzēs darīt, ja grib saglabāt šīs mācību iestādes pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.
Deputāts Ņikita Ņikiforovs mudināja IZM ne tikai runāt par skolu tīkla sakārtošanu, bet pieķerties arī augstskolām. Ja to izdarītu, atbrīvotos nauda modernizācijai un mācībspēku algu palielināšanai. Ministrs piekrita, ka tas būtu jādara. Diemžēl IZM varot gan uzstādīt savus noteikumus, bet augstskolas bieži vien pret tiem izturas selektīvi un neņem vērā, jo ir taču «autonomija, tiesības un viss cits».
Aisma Orupe
Foto:markusspiske/https://pixabay.com/en/users/markusspiske-670330//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
