Lai 2024. gadā turpinātu palielināt pedagogu atalgojumu, vienotas un iekļaujošas skolas ieviešanu, kā arī citu valstiski nozīmīgo prioritāro pasākumu īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamajam gadam papildus pieprasījusi 306 miljonus eiro. Kā vienu no svarīgākajām 2024. gada prioritātēm ministrija izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā un profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā. Darba samaksas palielināšanai pedagogiem, saskaņā ar apstiprināto grafiku, nākamajā gadā nepieciešami 90 miljoni eiro.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša: “Šogad esam nodrošinājuši vēsturiski lielāko papildus finansējumu izglītībai un zinātnei – 180 miljonus eiro. Mēs mērķtiecīgi turpinām iesākto, un tas atspoguļojas iesniegtajās nākamā gada valsts budžeta prioritātēs – turpinot palielināt atalgojumu no pirmsskolas līdz augstskolām, kāpinot finansējumu zinātnei un veidojot latvisku – vienotu un iekļaujošu skolu. Mērķtiecīgi īstenojot pārmaiņas un ieguldot līdzekļus izglītībā un zinātnē, savu valsti spēsim veidot stipru, plaukstošu un labklājīgu.”
Īpaša uzmanība pievērsta vienotas skolas, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā, ieviešanai, nodrošinot kompleksus atbalsta pasākumus pedagogiem, kā arī mazākumtautību izglītojamiem latviešu valodas lietošanas paradumu stiprināšanai. Kā svarīga prioritāte noteikta arī iekļaujošās izglītības stiprināšana un pirmsskolas izglītībā – plānota pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas izlīdzināšana ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba stundas izmaksām. Papildu finansējums nepieciešams arī, lai nodrošinātu dažādu digitālu risinājumu pilnveidošanu, jaunu digitālo mācību līdzekļu izstrādi un iegādi, e-mācību risinājumu uzturēšanai un pilnveidei.
Savukārt augstākās izglītības attīstībai un izcilības iniciatīvas TOP 500 pasaulē sasniegšanai, papildus finansējums nepieciešams augstskolu padomju darbībai, konkurētspējīgas atlīdzības akadēmiskajam personālam nodrošināšanai un atlīdzības grafika izpildei, studējošo un studiju kredītu programmas nodrošināšanai un attīstībai, jauna doktorantūras modeļa ieviešanai, studiju procesa atbalsta programmas studējošajiem veidošanai.
30 milj. eiro papildus finansējums 2024.gadā un turpmākajos gados ļautu Latvijas zinātniskajās institūcijās nodrošināts būtisku zinātniskās kapacitātes pieaugumu, dotu iespēju piesaistīt jaunus pētniekus, attīstot arī jaunus un perspektīvus zinātniskos virzienus un piesaistīt finansējumu starptautiskajos konkursos, jo īpaši programmā Apvārsni Eiropa. Jāatzīmē, ka zinātnes finansējums gadiem ilgi ir nepietiekams, šobrīd veidojot vienu trešo daļu no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā, kas liedz īstenot ilgtspējīgu zinātnes attīstību, kā arī kavē virzību uz izcilību, kā arī zinātnieku iespēju pilnvērtīgi nodrošināt ekonomisko transformāciju Latvijā.
Prioritāro pasākumu sarakstā IZM iekļāvusi arī papildu finanšu pieprasījumu fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas īstenošanai, nodrošinātu pilnvērtīgu dalību Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā, kā arī lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) pirmsiestāšanās dalībvalsts statusā, kas noteikta kā nozares augsta līmeņa prioritāte.
Papildu finansējums nepieciešams Sporta politikas pamatnostādņu 2022.-2027.gadam īstenošanai, lai nodrošinātu sporta nozarei būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, kā arī sekmētu sporta politikas mērķu sasniegšanu. Papildu finansējums nepieciešams prioritāri noteiktajiem rīcības virzieniem – sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveidei, rīcības virziena sporta infrastruktūras attīstībai, sports un fiziskās aktivitātes aktīvai un veselai sabiedrībai un rīcības virziena sports izcilībai – jaunatnes sporta, talantu un augstu sasniegumu sporta attīstībai. Tāpat papildu finansējums nepieciešams bērnu un jauniešu sporta attīstībai, atbalsta programmas “Drošība uz ūdens” ieviešanai.
2024. gada prioritāro pasākumu sarakstā IZM iekļāvusi arī papildu finanšu pieprasījumu daudzām citām jomām – profesionālās izglītības programmu finansēšanai un attīstībai atbilstoši darba tirgus prasībām, ar XIII Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku organizēšanu saistītiem pasākumiem, darba ar jaunatni kvalitatīvas un ilgtspējīgas sistēmas attīstībai, palielinot nevalstisko organizāciju iesaisti un līdzdalību un citām būtiskām IZM atbildības jomām.
Foto: Valsts kanceleja
