Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vēlme tempā izdzīt cauri Rīgas Pedagoģiskās un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Latvijas Universitātes (LU) apvienošanu ir nedemokrātiska un necaurspīdīga, uzskata nozarē strādājošie. Lai gan vakar RPIVA vadība, protestējot pret notikušo, neieradās uz tikšanos ar IZM, ministrija ir pilna apņēmības jau pēc pāris nedēļām iesniegt Ministru kabinetā (MK) lēmuma projektu. Tā arī nenoliedz, ka tas nebūs vienīgais solis augstskolu optimizācijas virzienā.
IZM vakar preses konferenci bija ieplānojusi vienā laikā ar RPIVA, un vēl tajā pašā dienā bija paredzēta tikšanās ar akadēmijas vadību, kas gan nolēma šo uzaicinājumu ignorēt, pamatojot to ar likuma varas neievērošanu no IZM puses. Proti, saskaņā ar likumu lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem valdība pēc ministra ierosinājuma, bet tas nav noticis. Tāpat nepieņemami ir, ka, vēl pirms sēsties pie sarunu galda, akadēmija saņēmusi vēstuli no IZM, kurā uzdots gatavot īpašumu un lietvedības nodošanu LU. Arī Universitāte nostājusies RPIVA pusē, mudinot IZM veidot darba grupu un izstrādāt skaidru un pārdomātu darbības plānu pedagogu izglītības sistēmas sakārtošanai, raksta NRA.lv.
IZM gan ir apņēmības pilna virzīt uz priekšu lēmuma projektu, par spīti augstskolu pretestībai, jo tas esot vienīgais loģiskais, uz attīstību vērstais lēmums, preses konferencē teica IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa, piebilstot, ka Latvijas augstskolās piedāvāto pedagoģijas studiju klāsts ir sadrumstalots un neviendabīgi nodrošināts. Pievienojot Pedagoģijas akadēmiju LU, četru gadu laikā tiks ieekonomēti aptuveni pieci miljoni eiro, un šī summa tiks investēta pedagogu izglītošanā. Patiesībā studenti neko nezaudēšot: vienīgi RPIVA diploma vietā saņems LU. Arī akadēmiskais personāls netiks aizmirsts: tas tiks integrēts LU, bet RPIVA filiāles kļūs par LU struktūrvienībām. Sākotnēji IZM postulēja, ka filiāles tiks likvidētas, jo tajās nav vajadzīgās izglītības kvalitātes, bet tagad uzstādījums ir mainījies – tās tikšot saglabātas un nonāks LU pārziņā (acīmredzot nostrādājis politisks spiediens). Tās modernizēt būs iespējams, piesaistot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondus.
Jautāta par to, kāpēc laikus netika informētas iesaistītās puses, A. Kiopa atbildēja, ka tas neesot tiesa. Visi zinot, kur tiek investēti ES līdzekļi – LU, DU, LiepU un citur, kur tad arī turpmākos resursus plānojot koncentrēt. «Kad iekšēji pieņēmām lēmumu šo īstenot, tad arī paziņojām,» uzsvēra IZM pārstāve. Šī reorganizācija noteikti esot lielākais šā gada plāns, taču optimizācija turpmāk noteikti skaršot arī citas augstākās mācību iestādes – pirmkārt, jau koledžas, kas varētu tikt pievienotas augstskolām. Ja izdosies, pie LU tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, līdzīgi, kā tas noticis ar Bulduru Dārzkopības vidusskolu, kas nu ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārziņā. A. Kiopa nenoliedza, ka ir arī citas optimizācijas ieceres un tāpat nav aizmirsts 2013. gadā izskanējušais plāns, pievienot Jūras akadēmiju Rīgas Tehniskajai universitātei. Šobrīd jūrniecības nozari pārstāvošās organizācijas analizējot jūrniecības attīstības koncepciju, kurā ir skatīts arī šis jautājums. IZM, kas esot par to, lai šī reorganizācija notiktu, noteikti ieklausīšoties, ko nozare par to saka.
Katrā ziņā, IZM pāris nedēļu laikā sagatavošot lēmuma projektu, ko iesniegt MK, un nav atmesta iecere to īstenot līdz 2017. gada augustam. Protams, ja tā netikšot politiski nobremzēta.
Aisma Orupe
Foto: Skitterphoto/https://pixabay.com/en/users/Skitterphoto-324082//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
