Izklaides biznesā konkurence saasinās, bet tirgus nepaplašinās. Zināmas krīzes iezīmes ir jūtamas, atzīst nozarē iesaistītie, kā vienu no problēmām minot arvien plašāko bezmaksas pasākumu klāstu, ko piedāvā pašvaldības. Tas it īpaši jūtams uz vēlēšanām. Kā rezultāts tam – tiek atcelti sarīkojumi vai koncerti, jo nav izdevies pārdot pietiekamu skaitu biļešu. Tā tas noticis arī ar pazīstamās kantri mūzikas grupas Klaidonis ieplānoto uzstāšanos 1. oktobrī Krustpils kultūras namā.

Sponsoru vairs nav

Cilvēki ir kļuvuši izvēlīgāki un rūpīgi izvērtē, kam tērēt savu budžetu, tostarp arī izklaides pasākumiem, kas no gada uz gadu kļūst dārgāki. Un tas ir jāņem vērā šajā jomā strādājošajiem, rīkojot koncertus vai citus sarīkojumus, proti, jāliek lielāks akcents uz kvalitātes kritērijiem, NRA.lv atzīst Baltijā vērienīgākā festivāla Positivus organizators Ģirts Majors, uzsverot: jārēķinās ar to, ka tas, kas «rullēja» iepriekšējā gadā, var negūt atsaucību šajā. Kas un kāpēc kuru brīdi ir populārs un kas – ne, vienas atbildes nav, jo šajā biznesā parasti summējas vairāki iemesli.

Viņš uzskata, ka «ar latviešu mūziku gan var būt problēmas» – pat pazīstamu grupu koncerti var netikt izpārdoti, kā tas bijis arī gadījumā ar Klaidoni. Jā, festivāli ir it kā lielāka iespēja, ka tie būs labāk apmeklēti, tomēr uz to paļauties gan nevajadzētu. Piekabinot kādam mazam pasākumam vien vārdu festivāls, izdošanās nav garantēta, ir pārliecināts Ģ. Majors. Savukārt sarīkot tik lielu, kāds ir Positivus, nebūt nav viegli – tas noteikti iznāks krietni dārgāks nekā parasts koncerts. Mīnuss ir arī tas, ka, ja pirms dažiem gadiem varēja piesaistīt sponsorus vai reklāmas devējus, tad tagad tas laiks ir beidzies. Pārmest māksliniekiem, ka viņi tur augstu honorāru latiņu, arī nevarot, lai gan, viņam jāatzīstot, ka pasākumu organizatoriem tie nereti sagādā galvassāpes.

Nelabvēlīgi laika apstākļi

Izklaides producentu grupas 7 vadītājs Aigars Dinsbergs, komentējot atcelto koncertu, norāda, ka rudens ne vienmēr ir labākais izklaižu rīkošanas laiks lauku ļaudīm. Un uz šo gadu tas varbūt ir it īpaši attiecināms, un ne tikai neseno lielo plūdu, kas piemeklēja daudzus Latvijas novadus, bet arī lietainās un vēsās vasaras dēļ, kad pustukši palika vairāki brīvdabas pasākumi. Tukšāks laiks ir arī tūlīt pēc Jaungada, un ar to producentiem jārēķinās. Viņš domā, ka uztraukumam kopumā nav pamata – izklaides industrija darbojas, tiesa, lielākas un sīvākas konkurences apstākļos.

SIA Latvijas koncerti reklāmas un mārketinga nodaļas vadītājs Kristians Drāke vērš uzmanību uz citu aspektu: viņš neatceroties nevienu citu gadu, kad bijuši tik daudz vietvaras apmaksātu pasākumu. Šādi vairākas dienas ilgi pilsētu svētki ar izmeklētu un plašu programmu noteikti atstāj iespaidu uz izklaides industrijas tirgu: jo kāpēc gan apmeklēt Intara Busuļa koncertu par maksu, ja to var izdarīt nosacīti bez maksas (patiesībā jau tie tiek rīkoti par nodokļu maksātāju naudu)?

Ačgārna politika

Skarbi par izklaides jomu izsakās producents Juris Millers. Vispirms jau esot jārunā par demogrāfiju, kuras negatīvie rādītāji pa tiešo atsaucas uz biznesu. Tas, ko stāstot politiķi, esot acu aizmālēšana, jo iedzīvotāju samazinājums patiesībā ir daudz dramatiskāks. Ja kādā pilsētā pirms dažiem gadiem bija 10 000, tad tagad vien 3000 – tāda ir reālā aina! Tāpat kritusies ir cilvēku maksātspēja, un tieši šogad tas esot ļoti jūtams. Lielu robu attiecībā uz šo biznesu iecērt arī valsts politika. No aptuveni 40 miljoniem eiro, ko gadā kopumā iekasē par dažādiem pasākumiem, ceturto daļu sastāda valsts subsidētie sarīkojumi, kas ļauj pārdot biļetes par krietni zemākām cenām. Vai tad ir iespējams aizvest uz Daugavpili džeza orķestri un prasīt par koncertu no apmeklētāja tikai pāris eiro? Vai arī profesionāla teātra izrādi pašvaldība piedāvā noskatīties par pieciem līdz desmit eiro, kamēr citur tā maksā divreiz vairāk? Tikai tad, ja ir valsts atbalsts. Tā ir ačgārna pieeja: vieniem tirgus spēlētājiem dodot tādas priekšrocības, kas kropļo tirgu. Viņš iesaka ieviest ko līdzīgu Skolas somai, kas piedāvā veselu kultūras un izglītojošu pasākumu klāstu skolēniem, un izstrādāt kultūras namiem vienotu administrētu pārvaldes modeli, kas ļautu iedzīvotājiem iegādāties biļetes par valsts un pašvaldību dotētu cenu. Bet producentiem piedāvāt konkursa kārtībā iekļūt šajā abonementu sistēmā. Tad viņi zinātu, ka 20 līdz 30 Latvijas kultūras namos būs pieejami viņu producētie pasākumi. Tas tomēr mainītu tirgus situāciju un noteiktu vienādus spēles noteikumus, norāda J. Millers.

Aisma Orupe

Foto:langll/https://pixabay.com/en/users/langll-822640/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/