Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem. Jaunais finansēšanas modelis ir izstrādāts augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēto komplekso risinājumu ietvaros.

“Skolu tīkla sakārtošana ir nozīmīga izglītības nozares transformācija daļa, kas vērsta uz citu pieeju finansējuma piešķiršanā. Plānots, ka katra vispārējās izglītības iestāde saņems izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu pilnā apjomā, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas bērnam kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā skolā. Svarīgi, ka jaunais modelis top ciešā sadarbībā ar pašvaldībām,” atzīmē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Viena no jaunā finansēšanas modeļa procesa ieviešanas sastāvdaļām ir aktīva savstarpēja komunikācija ar pašvaldībām. IZM, izstrādājot finansēšanas modeļa precizējumus, ir ņēmusi vērā daudzus pašvaldību ieteikumus. Šobrīd finansēšanas modeļa noslēdzošā redakcija ir nosūtīta pašvaldībām un sadarbības partneriem izskatīšanai un komentāru sniegšanai līdz 15.jūlijam, savukārt IZM izstrādā normatīvo bāzi.

Būtiskākās izmaiņas finansēšanas modelī “Programma skolā” kopš iepriekšējās (05.02.2024.) versijas:

• uzlabots pedagoģisko likmju aprēķins visām programmām, paredzot vairāk stundas dalīšanai grupās un pedagogu citiem pienākumiem,
• precizēts kopējais atbalsta personāla aprēķins,
• samazināts bērnu skaits uz 1 likmi atsevišķiem amatiem,
• precizēts atbalsta personāla aprēķins skolēniem speciālās izglītības programmās,
• precizēts 2% papildu finansējuma aprēķins,
• palielināts papildu finansējums valsts ģimnāzijām no 10% līdz 15% un tas tiek aprēķināts vidusskolas posma skolotāju un administrācijas algu fondā,
• valsts ģimnāzijām papildus administrācijas finansējumā 1 vietnieka likme,
• samazināti kvantitatīvie kritēriji pierobežas skolām un pieejamības skolām vidusskolas posmā – pierobežai 45 un pieejamības skolām 30 skolēni 10.-12. klašu posmā.

Jāņem vērā, ka izglītības iestādei netiks piemēroti atbilstības kritēriji, ja vismaz 50% no skolēniem iestādē ir speciālās izglītības programmās. Ja izglītības iestādē ir vismaz viena speciālā grupa konkrētā klašu posmā un iestāde atrodas DEG1/DEG2 atbilstības kritēriju grupā (kvantitatīvais kritērijs – 120 skolēni klašu posmā), tad atbilstības kritērijs tiek samazināts uz pusi konkrētam klašu posmam, kurā ir speciālā klase. Atbilstības kritēriji tiek piemēroti pēc faktiskā skolēnu skaita, neņemot vērā 3 gadu vidējo rādītāju. Noteikts minimālais skolēnu skaits klasē valsts budžeta finansējuma piešķiršanai: pamatskolas posmā (1.-9.klasēs) – 5 skolēni klasē jeb 15 skolēni klašu grupā, vidusskolas posmā (10.-12. klasēs) – 10 skolēni klasē jeb 30 skolēni klašu posmā.

16 pašvaldības jau ir pieņēmušas saistošos lēmumus, lai sakārtotu skolu tīklu no 2024. gada 1.septembra. Tā kā jaunais finansēšanas modelis paredz pašvaldības līdzfinansējumu, par tām skolām, kas neatbilst noteiktiem kritērijiem par skolēnu skaitu, vēl varēs pieņemt lēmumus par izmaiņām skolu tīklā līdz 2025. gada 31. martam, lai pilnvērtīgi izmantotu jauno finansēšanas modeli ar 2025. gada 1. septembri un varētu pretendēt pilna finansējuma Izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo pedagogu darba samaksai no valsts budžeta saņemšanai.