Pedagogu algu palielinājums arvien ir prioritāte, tomēr papildu finansējuma iegūšana pedagogu algu palielināšanai ir atkarīga no tā, kā nākotnē attīstīsies valsts un pašvaldību finansējuma pieaugums un skolu tīkla optimizācija, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Viņa atzina, ka papildu finansējuma iegūšana ir atkarīga no tā, kā nākotnē attīstīsies minētās pozīcijas. Pēc viņas sacītā, brīdī, kad tika pieņemts atalgojuma grafiks, šie faktori tika minēti.
“Piemēram, joprojām valstī nav aprēķinu, cik skolu tiks optimizētas, kādi ir aprēķini, kas tiks iegūts? Tāpēc šodien izsūtīsim vēstules pašvaldībām ar diviem jautājumiem; viens no tiem būs par to, kādu nākotni tās redz savām skolām, domājot par izglītības attīstību. No pašvaldību atbildēm aprīlī vai maijā mēs sapratīsim un, iespējams, beidzot iegūsim aprēķinus un statistiku par reālo situāciju. Tad arī būs skaidra tālākā ministrijas rīcība,” stāstīja ministre.
Viņa norādīja, ka pedagogu algu palielināšanas grafika jautājums tika pārrunāts ar Ministru prezidentu un finanšu ministru, tādējādi vienojoties, ka nepieciešamais finansējums solītajai algu palielināšanai ir jāatrod.
Kā zināms, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 20. februārī sasaukusi Padomes ārkārtas sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību saistībā ar 2019. gada valsts budžeta projektu, kurā nav paredzēts finansējums pedagogu darba samaksas pieaugumam.
Savu dalību LIZDA Padomes sēdē jau ir apstiprinājis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska un finanšu ministrs Jānis Reirs, uz sēdi ir aicināti arī Saeimas koalīcijas frakciju pārstāvji.
“Mēs prasām, lai valdība pildītu Izglītības likumu un apstiprināto darba samaksas grafiku. Mēs prasām cienīgu atalgojumu pedagogiem un lai tiek pildītas spēkā esošas likuma normas. Vai varam runāt par “vienu likumu un vienu taisnību visiem”, ja valsts izpildvara pati neievēro pieņemtos lēmumus? 20. februārī lemsim par turpmāko, neizslēdzot arī proaktīvu rīcību,” norādīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Kā zināms, grafiks paredz pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes vispārējā izglītībā, t. sk, pirmsskolā un speciālajā izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no pašreizējiem 710 euro plānots celt līdz 750 euro – 2019. gada septembrī, 790 euro – 2020. gada septembrī, 830 euro – 2021. gada septembrī un 900 euro – 2022. gada septembrī. Grafiks paredz arī augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes pakāpenisku palielināšanu no 2019. gada līdz 2022. gadam.
8. februārī LIZDA ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai (vēstuli skatiet šeit), aicinot organizēt kopīgu sēdi. Vēstulē ir iekļauti LIZDA un LBAS priekšlikumi NTSP 2019. gada 6. februāra sēdes protokollēmumam un 2018. gada 9. janvāra Ministru kabineta sēdē apstiprinātais Pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks.
Foto:Unplash
