Šobrīd pašvaldības dibinātās skolās mācās 89 269 skolēni, kas ir par 1225 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas noticis, pateicoties pieaugumam piecgadīgo un sešgadīgo vecuma grupā, jo pārējos posmos kopumā ir neliels kritums. Vairāk gan skolēnu ir arī vidusskolas posmā, it īpaši to skaits pieaudzis valsts ģimnāzijās, raksta NRA.lv.
Jau pērn iezīmējās kāpums pirmsskolas vecuma posmā, un tas turpinās arī šogad – vairāk bērnu ir gan pirmsskolas izglītības iestādēs, gan arī skolās izveidotajās piecgadīgo un sešgadīgo grupās. Tajā pašā laikā sākumskolās un pamatskolās audzēkņu ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, taču priecē, ka kaut nedaudz audzis vidusskolēnu skaits, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Viņa norādīja, ka sarucis izglītojamo skaits speciālajās mācību iestādēs, kas skaidrojams ar to, ka, piemēram, daudzi ar vieglākajām veselības problēmām apmeklē parastās skolas, kurās arvien vairāk tiek piedāvātas dažādas speciālās programmas. Prognozes rāda, ka turpmākos divus gadus turpināsies audzēkņu kritums 1. līdz 4. klasēs, pamatskolās lielāks kāpums būs 7. līdz 9. klasēs, bet 10. līdz 12. klasēs saglabāsies aptuveni tāds pats daudzums kā šobrīd.
Audzēkņu skaita izmaiņas daudzās skolās saistītas ar izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu: šogad tika reorganizētas 40 (lielākoties statusa maiņas dēļ – no vidusskolas uz pamatskolu un no pamatskolas – par sākumskolu), bet slēgtas – 25 skolas, no kurām viena ir vidusskola. Statistika rāda, ka arvien mazāk mācās vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolās, bet pieaudzis skolēnu skaits valsts ģimnāzijās. Sarūk audzēkņu skaits arī pašvaldību ģimnāzijās, kas skaidrojams ar to, ka drīzumā šāds izglītības iestādes tips vairs nepastāvēs – būs vai nu valsts ģimnāzija, vai vidusskola. (Tās varēs pārtapt par valsts ģimnāzijām, ja būs izpildīti noteikti kvalitātes kritēriji, vai parastām vidusskolām.) L. Buceniece atzina, ka diemžēl joprojām tiek atvērtas 10. klases ar ļoti mazu skolēnu skaitu – pat uz vienas rokas pirkstiem skaitāmiem. Ir 12 vidusskolas, kur 10. līdz 12. klasēs mācās līdz 20 audzēkņiem.
No 2019. gada valsts finansējumu nesaņems parastās internātskolas. Pērn to bija 12, bet tagad ir vien septiņas, kurās mācās kopumā 1310 skolēnu. Visās atlikušajās skolēni iet mazākumā, vien Rīgas Mūzikas internātvidusskolā pieaug, jo tā ir cita tipa skola. Klātesošie piebilda, ka arī Tilžas internātpamatskolā bērnu ir vairāk, un L. Buceniece norādīja, ka tomēr pieaugums šādās skolās notiek parastajās, nevis speciālajās programmās. Tas nozīmē, ka, slēdzot šādu skolu, bērni var mācīties parastajās skolās, bet pārējie var pāriet uz speciālajām skolām, kuru pārklājums Latvijā ir gana plašs un atbalsts skolēniem tajās ir daudz labāks. Izvērtējot to, kas noticis ar slēgto internātskolu audzēkņiem, izrādās, ka vairākums mācības turpina tās pašas pašvaldības skolā, bet daļa apgūst profesionālo izglītību. Pārsteidzoši bijis tas, ka diezgan daudzi, kas beiguši 9. klasi, it kā neturpināja skoloties nekur. Atklājās, ka viņi ir izbraukuši uz ārzemēm jau iepriekšējā gada maija beigās vai jūnija sākumā un realitātē skolā viņu nav. Tas ir tāpēc, ka noteikumi paredz, ka gadu viņi var būt skolēnu sarakstā, tikai pēc tam tiek atskaitīti.
Mazo skolu, kurās izglītojamo ir mazāk par 70, ir vairāk nekā 120. No tām 12 (trīs no tām pamatskolas) audzēkņu skaits sasniedz vien 20. Līdz 30 izglītojamo ir 17 skolās, taču visvairāk ir posmā no 50 līdz 70, kas arī ir optimālais minimālais skolēnu skaits, kas ļauj nodrošināt arī normālas slodzes un algas pedagogiem.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
