Piemēram, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, kurš savulaik iestājās pret Daugavpils HES celšanu, runas par jauna HES iespējamo būvniecību sauc par vājprātu, vēstī laikraksts.
Īvāns norādījis, ka jau 1987.gadā pasaules līmeņa starptautiskā zinātnieku konferencē tika atzīts, ka uz Daugavas šādu staciju ir par daudz. Īvāns norādīja, ka zaudējumu būtu pārāk daudz, tāpēc «tur pat nav vērts runāt par šādiem paziņojumiem».
«Dienas» aptaujātie enerģētikas eksperti kopumā šādu ideju vērtē skeptiski, teju vienbalsīgi norādot – lemjot par šādu jautājumu, jāņem vērā ekonomisko ieguvumu un vides aspektu samērojamība, raksta Apollo.lv.
Jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem, kā arī padomju gados Daugavā veikti izpētes darbi par iespējamo hidroelektrostaciju izbūvi. Konstatēts, ka HES būtu iespējams celt tikai divās vietās – pie Daugavpils (projekts iesākts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un apturēts), kā arī pie Jēkabpils, skaidroja «Latvenergo» preses sekretāre Ivita Bidere.
Izpētes laikā konstatēts, ka Jēkabpils HES optimālā jauda būtu 30 MW, kas ir pārāk niecīgs devums Latvijas energoapgādes vajadzībām. Padomju laikā projektētā Daugavpils HES jauda bija ap 200 MW, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā.Andris BērziņšDainis ĪvānsHESIvita BidereLatvenergo
