Itālija un Ungārija, divas no Kremļa tuvākajām sabiedrotajām Eiropā, pirmdien paziņoja, ka nekādā gadījumā nevarētu ieviest automātisku Eiropas Savienības (ES) sankciju pagarināšanu pret Krieviju.

Lai gan ES valdības pagājušajā nedēļā pagarināja līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu Krievijas pārstāvjiem un uzņēmumiem, valstu vidū ir mazāk vienprātības par to, vai pagarināt tālejošākas sankcijas pret Krievijas bankām aizsardzības un enerģētikas nozarēm no jūlija.

“Mēs nevaram pieņemt par pašsaprotamu jebkādu lēmumu šajā posmā,” norādīja Itālijas ārlietu ministrs Paolo Gentilono pēc tikšanās ar saviem ES kolēģiem Briselē, kur Krievijas politika tika apspriesta pirmo reizi vairāk nekā gada laikā.

Tomēr ES ārpolitikas vadītāja Federika Mogerīni preses konferencē pastāstīja, ka šādi lēmumi netiks pieņemti bez politiskajām debatēm.

Dažas ES dalībvalstis, piemēram, Lielbitānija, Baltijas valstis un Polija, apgalvo, ka sankcijas joprojām ir nepieciešama atbilde uz to, ko viņi redz kā Krievijas agresiju. Ungārija, Itālija un Grieķija uzsver Krievijas kā tirdzniecības partneres nozīmi, enerģijas piegādātāju un nozīmīgu spēlētāju, lai izbeigtu karu Sīrijā.

“Jūs nevarat izlemt par sankcijām paslaukot jautājumus zem paklāja,” pauda Ungārijas ārlietu ministrs, “Mēs uzskatām, ka jautājums par sankcijām jālemj visaugstākajā līmenī. Tas nevar būt automātisks”.

Foto : Transparency International EU Office / https://www.flickr.com/photos/transparencyinternationaleu/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/