Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimssons (Olafur Ragnar Grimsson – attēlā) uzlicis veto likumprojektam par kompensāciju izmaksu ārvalstu ieguldītājiem, kuri cietuši no interneta bankas “Icesave” bankrota, vēsta aģentūra AFP. Šo veto Īslandes pilsoņi pieprasīja petīcijā, zem kuras parakstījās gandrīz ceturtā daļa balstiesīgo valsts pilsoņu. Petīcijas autori ir sašutuši par to, ka, atbilstoši valsts parlamenta pieņemtajam lēmumam, kompensāciju izmaksai jāatvēl 3,8 miljardi eiro no valsts budžeta.

Sadalot šo summu uz valsts iedzīvotājiem sanāk, ka likumprojekts katram valsts iedzīvotājam izmaksās 12 tūkstošus eiro.

Atbilstoši Īslandes konstitūcijai, vienīgais veids, kā pārvarēt prezidenta veto, ir visas tautas referendums. Vai parlaments gatavojas sasaukt referendum, pagaidām nav zināms. Pirms tam sabiedriskās domas aptaujas liecināja, ka pret kompensāciju izmaksām ātvalstniekiem iebilst 70 procenti īslandiešu.

Nīderlandes valdība jau paziņojusi, ka ir „ļoti vīlusies” par uzlikto veto, savukārt Lielbritānijas Valsts kase oficiāli atgādinājusi Īslandes valdībai par saistībām, kuras tā uzņēmusies.

„Icesave” bija vienas no lielākajām Īslandes bankām „Landsbanki” interneta apakšnodaļa. 2008. gada oktobrī „Icesave” bankrotēja, bet „Landsbanki” tika nacionalizēta. Interneta bankas bankrota rezultātā savus ieguldījumus zaudēja 400 tūkstoši Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju. Abas valstis atlīdzināja noguldītāju zaudējumus, bet pēc tam pieprasīja, lai Īslande atmaksā šos līdzekļus.

Likumprojekts, kuru 2009. Gada decembrī pieņēma Īslandes valdība, bija paredzēts Lielbritānijas un Nīderlandes prasību apmierināšanai. Analītiķi uzskatīja, ka šī dokumenta pieņemšana palīdzēs Īslandei iestāties Eiropas Savienībā. Parlaments likumprojektu atbalstīja, jo valdība tā neapstiprināšanas gadījumā draudēja demisionēt.

Avots: www.2v.lv