Izskatot Informatīvo ziņojumu “Par risinājumiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām”, Ministru kabinets šā gada 16. jūlija sēdē lēma atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021.gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksu segšanu nodrošināt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas vairs rēķinos nebūs. Tāpat MK atbalstīja virkni piedāvātos risinājumus valsts atbalstu saņemošo staciju papildu kontroles mehānismu ieviešanai, lai nodrošinātu negodprātīgu komersantu izslēgšanu no valsts atbalsta sistēmas, kā arī no 2020.gada uzticēt enerģētikas politikas kontroles funkcijas centralizēti veikt Būvniecības valsts kontroles birojam.
Izpildot Saeimas doto uzdevumu atcelt OIK iedzīvotājiem, Ekonomikas ministrija piedāvā valsts atbalsta izmaksas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī atbalstu par uzstādīto jaudu no 2021.gada segt tieši no valsts budžeta.
“Esmu gandarīts, ka Ministru kabinetā tika atbalstīti piedāvātie virzieni, kā atcelt OIK, pilnībā pārveidojot atbalsta finansēšanas sistēmu – atbalsta slogu noņemt no visas Latvijas sabiedrības un uzņēmēju rēķiniem, un daļēji uzlikt to uz lielākajiem CO2 emitētājiem pēc principa “piesārņotājs maksā”. Arī OECD šo atzīst par labu praksi, un jāmin, ka OECD valstu vidū Latvija šobrīd ir 4. pielaidīgākā valsts piesārņotājiem. Paralēli tam, īstenojot efektīvu atbalsta saņēmēju kontroli un pārdomāti īstenojot valsts atbalsta apmēra ierobežošanu, iespējams panākt atbalsta izmaksu samazinājumu – jau šī gada pirmajā pusgadā tas sarucis par 22 miljoniem, un turpinās sarukt,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Tādējādi ar 2021.gadu valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai izmaksas tiktu segtas no papildu gūtajiem valsts budžeta ieņēmumiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 milj.eiro 2021.gadā un pēc tam ar katru gadu samazinātos, ņemot vērā, ka elektroenerģijas ražotājiem OI mehānisma ietvaros beigtos atbalsta termiņš un, īstenojot citus šajā informatīvajā ziņojumā minētos pasākumus, ir iespējams atbalsta izmaksu samazinājums.
Vienlaikus EM piedāvāja un MK atbalstīja 5 rīcības virzienus OIK problemātikas risināšanai:
1. Efektīvas valsts atbalsta sistēmas kontroles ieviešanu, paredzot enerģētikas valsts atbalsta mehānisma uzraudzības funkcijas nodošanu BVKB, enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas darbības regulēšanas nodevas ieviešanu, kā arī valsts atbalsta saņēmēju auditu pabeigšana līdz 2019.gada beigām, vienlaikus nosakot mērķi ikgadējam minimālajam pārbaudāmajam staciju skaitam – vismaz 100 elektrostacijas.
2. Stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem, ieviešot stingrākus elektrostaciju darbības nosacījumus, elektrostacijas vienota tehnoloģiskā cikla principu un pastiprinot lietderīgā siltuma izmantošanas prasības un kontroli. Vienlaikus paredzēts noteikt papildu prasības biogāzes stacijām attiecībā uz atlikumproduktu, tostarp kūtsmēslu, izmantošanu. Tāpat plānots noteikt stingrākas sankcijas par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.
Atbalsta apmēra ierobežošanu, pārskatot elektroenerģijas iepirkuma cenu formulas ekspluatācijā nenodotām elektrostacijām un pilnveidojot pārkompensācijas novēršanas mehānismu.
3. Radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas, pilnveidojot izcelsmes apliecinājumu sistēmu, izstrādājot risinājumu biogāzes stacijām pāriešanai no elektroenerģijas ražošanas uz biometāna ražošanu un pārskatot dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām.
4. Daļa piedāvāto risinājumu jau ir iestrādāti grozījumos Elektroenerģijas tirgus likumā, pie kuriem tagad strādā Saeima.
2019. gada 16. jūlija MK sēdē izskatītais Informatīvais ziņojums “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām” pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrija
