Akciju biržu vēsture ir neskaidra, jo preču biržas ir pastāvējušas tik ilgi, cik vien kāds atceras. Tomēr kopumā pirmās modernās biržas radās 17. un 18. gadsimtā. Dažas no vecākajām pastāvošajām biržām datējamas ar šo laiku, bet pārējās šajā sarakstā iekļautās biržas ir no 19. gadsimta. Biržas joprojām ir neatņemama pasaules ekonomikas sastāvdaļa, un šajā sarakstā iekļautās biržas turpina darboties arī pēc vairākiem gadsimtiem.
10. Bombejas birža
Bombejas birža jeb BSE ir vecākā birža Āzijā, kas dibināta 1875. gadā. Biržu dibināja Premčands Roičands, viens no ietekmīgākajiem 19. gadsimta uzņēmējiem. Pirms tika izveidota oficiāla birža, 1850. un 1860. gados biržas mākleri pulcējās zem banjana koka Mumbajas rātsnama priekšā.
1975. gadā Bombejas birža kļuva par pirmo biržu, kuru Indijas valdība atzina saskaņā ar Vērtspapīru līgumu regulēšanas likumu. Kopš 2012. gada Bombejas birža ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas biržas iniciatīvas partnerbirža.
9. Toronto Fondu birža
1852. gadā Toronto uzņēmēju grupa izveidoja “Brokeru asociāciju” un pilsētā uzsāka biržas izveides procesu. Oficiāli Toronto birža tika izveidota tikai 1861. gadā pēc tam, kad Toronto Masonu zālē tika pieņemts oficiāls lēmums. Šī birža ir vecākā Kanādā un trešā vecākā Ziemeļamerikā pēc Filadelfijas un Ņujorkas biržām.
Pēc dibināšanas 19. gadsimtā Toronto birža kļuva par vienu no lielākajām biržām pasaulē (https://sloti.eu/kazino/). Pašlaik Toronto birža ir devītā lielākā birža pasaulē pēc tirgus kapitalizācijas.
8. Madrides birža (Bolsa de Madrid)
Madrides birža jeb Bolsa de Madrid ir vecākā pastāvošā birža Spānijā. To 1831. gadā dibināja karalis Fernando VII, un pirmā tirdzniecības sesija notika oktobra beigās. Pirmās akcijas bija banku, dzelzceļu, tērauda uzņēmumu akcijas.
Bolsa de Madrid ir lielākā un starptautiskākā no Spānijas četrām reģionālajām biržām (pārējās atrodas Barselonā, Valensijā un Bilbao). Madrides biržas īpašnieks un pārvaldītājs ir Bolsas y Mercados Españoles, kurai pieder arī pārējās trīs Spānijas reģionālās biržas.
7. Frankfurtes birža (Börse Frankfurt)
Saskaņā ar Frankfurtes biržas datiem par biržas dibināšanas datumu tiek minēts 1585. gads. Tomēr tehniski tā nebija birža mūsdienu izpratnē, līdzīgi kā Amsterdamas birža. Tajā gadā Frankfurtes tirgotāji apvienojās, lai noteiktu vienotus valūtas maiņas kursus, tādējādi vēršoties pret monētu vērtības pasliktināšanos. Frankfurtes Tirdzniecības palāta oficiālu biržu izveidoja tikai 1808. gadā, tādējādi birža kļuva par valsts sektora iestādi.
Pirmā parastā akcija – Austrijas Nacionālās bankas (Oesterreichische Nationalbank) līdzdalības sertifikāts – tika tirgota 1820. gadā (daži avoti par Frankfurtes biržas dibināšanas datumu tādēļ min 1820. gadu). Pašlaik Frankfurtes birža pieder Deutsche Börse AG un Börse Frankfurt Zertifikate AG, un pēc tirgus kapitalizācijas tā ir desmitā lielākā birža pasaulē.
6. Milānas Fondu birža (Borsa Italiana)
Milānas Fondu birža Borsa Italiana ir Itālijas vecākā un vienīgā birža. To 1808. gadā kā preču biržu izveidoja Napoleona laika Itālijas karalistes vicekaraļa Ežēna de Boraņa (Eugène de Beauharnais) vadībā. Pilnu biržas noteikumu kopumu ar vicekaraļa dekrētu publicēja 1810. gada martā. Gandrīz divus nākamos gadsimtus Borsa Italiana bija valsts uzņēmums, līdz 1998. gadā to privatizēja. Gadu pirms Spins kazino visas Itālijas biržas tika apvienotas, atstājot Borsa Italiana kā vienīgo valsts biržu. Borsa Italiana 2007. gadā tika apvienota ar Londonas Fondu biržu, pārņemot visas akcijas, un tagad tā ir daļa no Londonas Fondu biržas grupas.
5. Londonas Fondu birža
Londonas Fondu birža tika izveidota 1801. gadā, taču akciju biržas vēsture Londonā ir daudz senāka. Karalisko biržu 1571. gadā izveidoja karaliene Elizabete I, taču šī tirdzniecības sistēma nebija regulēta. Dažu nākamo gadsimtu laikā tika ieviesti arvien vairāk noteikumu un darbību, līdz 1801. gadā tika izveidota pirmā regulētā birža. Pat tad noteikumi netika stingri ievēroti, līdz 1812. gadā tika izdots pirmais Londonas biržas noteikumu krājums. Mūsdienās Londonas birža ir viena no lielākajām biržām pasaulē.
4. Ņujorkas birža
Lai gan tā nav vecākā birža, Ņujorkas fondu birža (NYSE) ir kļuvusi par vienu no lielākajām un nozīmīgākajām biržām pasaulē. NYSE vēsture aizsākās 1792. gadā, kad tika parakstīts Buttonvudas līgums. Šis līgums organizēja vērtspapīru tirdzniecību Ņujorkā, un saskaņā ar leģendu tā notika zem pogaļkoka. Pēc dažiem gadu desmitiem, 1817. gadā, Ņujorkas biržas pārstāvji ieviesa jaunas reformas un reorganizējās. Uz Filadelfiju tika nosūtīti delegāti, lai novērotu tās biržas praksi, un NYSE pieņēma formālāku organizāciju.
Mūsdienās Ņujorkas birža pieder Intercontinental Exchange (ICE) – amerikāņu uzņēmumam, kam pieder finanšu un preču tirgu biržas un kas pārvalda 12 regulētas biržas un tirgus.
3. Filadelfijas birža
Filadelfijas birža ir vecākā birža ASV un Amerikā kopumā. Lai gan Filadelfijas biržas oficiālā vēsture aizsākās 1790. gadā, kad tika izveidota Filadelfijas Brokeru padome, neformālā birža darbojās jau vairākus gadu desmitus. Filadelfijas birža vāca naudu, lai finansētu sabiedriskos darbus Filadelfijas apkārtnē, kā arī nodrošināja finanšu kapitālu daudziem agrīnajiem amerikāņu uzņēmumiem, tostarp ASV Pirmajai bankai (The First Bank of the United States).
Lai izdzīvotu tik ilgi, Filadelfijas birža vienmēr ir pielāgojusies aktuālajām finanšu tirgus vajadzībām. Turklāt Filadelfijas birža ir apvienojusies ar vairākām citām Amerikas biržām, piemēram, Baltimoras biržu un Pitsburgas biržu.
2. Parīzes birža (Euronext Paris)
Parīzes birža tika izveidota 1724. gadā ar Karaliskās Valsts padomes rīkojumu. Tāpat kā daudzām šajā sarakstā minētajām biržām, arī Parīzes biržai ir neformāla priekštece – Lionas birža, kuras pirmsākumi meklējami 1540. gadā. Franču revolūcijas laikā Parīzes birža tika slēgta un atgriezās 1795. gada beigās ar vairākām izmaiņām, kas nostiprināja biržas leģitimitāti Francijas iedzīvotāju vidū. Pēc vairākām izmaiņām mūsdienās Parīzes birža apvienojās ar Briseles un Amsterdamas biržām, izveidojot pirmo Eiropas biržu Euronext.
1. Amsterdamas birža (Euronext Amsterdam)
Amsterdamas birža (pašreizējais nosaukums Euronext Amsterdam), ko 1602. gadā dibināja Nīderlandes Austrumindijas kompānija, ir vecākā un pirmā birža pasaulē. Tā bija pirmā šāda veida birža, kurā tirgoja nevis preces, bet gan vērtspapīrus. Nīderlandes ģenerālštābi Nīderlandes Austrumindijas kompānijai piešķīra 21 gada pilnvaru tiesības pār visu Nīderlandes tirdzniecību Āzijā un kvazi valdības pilnvaras. Gadsimtu gaitā Amsterdamas birža ir piedzīvojusi daudzas pārmaiņas. 2000. gadā Amsterdamas birža apvienojās ar Briseles un Parīzes biržām, izveidojot Euronext.
Mediju materiāls
