Pēdējos mēnešos dažādās dzīves jomās nākas saskarties ar ievērojamu cenu kāpumu – apkure, elektrība, pārtika, degviela ir vienas no galvenajām pozīcijām, kas tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju maciņus. Kamēr valstiskā līmenī tiek lemts, kā mērķtiecīgi atbalstīt mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, tiek arī plānotas aktivitātes inflācijas ierobežošanai. Tomēr patēriņa preču cenu kāpums nav vienīgā nepatīkamā inflācija pieauguma blakne. Kā inflācija ietekmē kredītņēmējus un ikmēneša maksājumus, veicot kredītu apmaksu, skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Kā norāda eksperte, inflācija ietekmē arī kredītu procentu likmju apmērus. Jo augstāks inflācijas līmenis, jo lielāka varbūtība, ka tiks paaugstinātas arī naudas aizdevumu procentu likmes. Kad procentu likmes ir zemas, noteiktas preces ir lētākas un pieejamākas. Piemēram, mājokļa iegāde maksā mazāk, ja hipotekāro izdevumu likmes ir zemākas. Lētākas un vieglāk iegādājamas preces veicina lielāku pieprasījumu, savukārt lielāks pieprasījumus dzen augšup preču un pakalpojumu cenas. Lai nepieļautu pārāk strauju cenu pieaugumu, centralizēti tiek paaugstinātas procentu likmes, padarot aizņemšanās iespējas mazāk simpātiskas un palielinot vēlmi noguldīt. Tas savukārt mazina spiedienu uz patēriņu un tālāku cenu kāpumu.
“Vai tad, ja cilvēkam nav nekādu kredītsaistību un tādas arī netiek plānotas, var uzskatīt, ka procentu likmju pieaugums uz viņu nekādi neattiecas? Tā gan gluži nav, jo procentu likmes ietekmē visu, sākot no mājokļa hipotēkas cenām un beidzot ar dažādu uzņēmumu spēju paplašināties, izmantojot aizņemtu finansējumu. Ja uzņēmumiem jāatliek vai pilnībā jāatceļ sava attīstība, tas var ietekmēt, piemēram, tajā nodarbināto skaitu. Kopumā varētu teikt, ka tas ir viens no instrumentiem ar mērķi palēnināt ekonomikas tempu, jo cilvēki tērē mazāk, tiek panākta preču izmaksu stabilitāte un samazināta inflācija,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Eksperte vērš uzmanību uz faktu, ka jau ilgstoši esam dzīvojoši īpaši zemu procentu ērā, kas, protams, nevar ilgt mūžīgi. Jau pirms pandēmijas un kara radītās nestabilitātes ekonomiskajos procesos tika runāts par procentu likmju pakāpenisku palielināšanu. Tagad, kad inflācija sasniedz aizvien jaunus rekordus, dzirdams par apņēmību procentu likmes palielināt jau tuvāko mēnešu laikā, prognozējot, ka līdz 2023. gada beigām sešu mēnešu EURIBOR likme būs vismaz 1,6%. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, kuriem ir, piemēram, hipotekārais aizņēmums?
Ja kredītam ir noteikta mainīga likme (papildus bankas noteiktajai likmei starpbanku likme EURIBOR mainās ik pa 3, 6 vai 12 mēnešiem), jārēķinās ar ikmēneša maksājuma pieaugumu. Jo lielāka aizņēmuma summa, jo lielāks ikmēneša maksājums un, protams, naudas izteiksmē arī lielākas augošo procentu likmju radītās svārstības. Piemēram, ja hipotekārais kredīts ir 50 000 eiro uz 25 gadiem ar bankas pievienoto likmi 2% + 3 mēnešu mainīgā EURIBOR, ikmēneša maksājums ir 212 eiro. Ja 2023. gadā mainīgā EURIBOR likme tiek prognozēta 1,6% apmērā, šī kredīta ikmēneša maksājums pieaug līdz 253 eiro jeb par 20%. Savukārt, ja kredīta summa ir lielāka, piemēram 110 000 eiro, ikmēneša maksājums pieaug par 91 eiro (no 466 līdz 557 eiro).
“Protams, procentu likmju kāpums katru hipotekārā kredīta ņēmēju ietekmēs individuāli, jo tas atkarīgs no kredīta atlikuma summas un vēl atlikušā atmaksas perioda. Tomēr situācijā, kad ikdienā jau tā valda aizvien pieaugošs cenu līmenis, kredīta maksājuma pieaugums par 30, 40 vai 90 eiro ir vērā ņemams. Ne velti kredīta ņemšanas procesā ir svarīgi izvērtēt savas spējas tikt galā ar šo maksājumu arī mainīgā situācijā, kad kaut kas notiek ar ienākumu plūsmu vai procentu likmēm. Nebūtu pareizi aizņemties līdz maksimālai robežai un cerēt, ka liktenis būs labvēlīgs. Atbildīga aizņemšanās paredz tieši to, ka aizņēmējs apzinās iespējamos riskus un ir gatavs arī scenārijam B un C,” iespējamās izmaiņas kredītu apmaksas summās ieskicē Swedbank Finanšu institūta eksperte.
Viena no iespējamām rīcībām, pasargājot sevi no mainīgiem apstākļiem, būtu fiksētas maksājumu likmes izvēlēšanās. Šajā gadījumā gan jāapzinās, ka tā jau sākotnēji būs augstāka par mainīgo, jo naudas aizdevējs ieceno potenciālās likmju izmaiņas. Tas pilnīgi noteikti ļauj iegūt mierīgāku prātu, ka uz likmes fiksēšanas periodu maksājums paliks nemainīgs, tomēr negarantē finansiālu ieguvumu. Tas atkarīgs no tā, vai un cik spēcīgi pieaug mainīgās likmes un vai augstākas cenas maksāšana jau sākuma periodā ir sevi attaisnojusi.
Otrs variants ir meklēt risinājumus brīdī, kad ikmēneša maksājums pieaudzis un ar to nav iespējams tikt galā. Tad var vērsties pie kredītdevēja un lūgt pagarināt atmaksas termiņu, saglabājot ikmēneša maksājumu iepriekšējā līmenī. Tas varētu palīdzēt tik galā ar maksājumu grūtībām, taču ilgtermiņā nozīmē lielākus procentos veiktos maksājumus visā kredīta periodā. Swedbank Finanšu institūta eksperte aicina atcerēties: jo ilgāk tiek maksāts kredīts, jo vairāk – samaksāts procentos.
