Latvijā spēkā esošais aizliegums Ilmāram Rimšēvičam pildīt Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus liedz viņam izpildīt Eiropas Tiesas rīkojumu iecelt savu aizvietotāju Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē, raksta NRA.lv.
I. Rimšēviča apsūdzēšana kukuļņemšanā novedusi līdz intelektuālam paradoksam, kas ieies Latvijas Republikas jurisprudences un valsts pārvaldes vēsturē. Eiropas Tiesa, pēc ECB lūguma, ir noteikusi pagaidu noregulējumu situācijai, kādā ECB padomei nākas strādāt faktiski nepilnā sastāvā, jo Latvija ir aizliegusi ECB padomes loceklim I. Rimšēvičam klātienē un pat neklātienē piedalīties padomes darbā. Ar 20. jūliju datēts tiesas rīkojums izdarīt tā, lai tieši I. Rimšēvičs, nevis kāda Latvijas valsts instance, varētu iecelt ECB padomē savu aizvietotāju. I. Rimšēvičs sava advokāta Saulveža Vārpiņa personā pauž, ka viņš to nedrīkst darīt, pirms viņam nav atcelts Latvijā noteiktais aizliegums pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus. Savukārt to atcelt Latvijas Ģenerālprokuratūra pilnīgi pamatoti baidās, jo pēc tam var izrādīties neiespējami atkal atņemt I. Rimšēvičam Latvijas Bankas prezidenta tiesības, tiklīdz tās viņam būs atdotas.
Kā skaidro S. Vārpiņš, Latvijas Bankas prezidentam pirms aizstājēja pilnvarošanas ir jābūt tiesībām un praktiskām iespējām pilnībā iepazīties ar ECB padomes sēdes darba kārtību un visu ar to saistīto informāciju, tajā skaitā tiekoties ar citiem ECB padomes locekļiem utt. Jautājums, cik ilgā laikā tas viss jāizdara? Ko tad, ja I. Rimšēvičs to darīs tieši tikpat ilgi, cik ilgi Ģenerālprokuratūra prokurores Viorikas Jirgenas personā vēl izmeklēs I. Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības? Jāatgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs publisku izrādi ar I. Rimšēviča aizturēšanu sarīkoja šā gada februārī. Pēc tam sekoja lietas izmeklēšana līdz jūnija beigām. Izmeklēšanas vienīgais rezultāts ir V. Jirgenas pārliecināšana, ka lietu vajagot turpināt izmeklēt, ko V. Jirgena publiski apsolīja darīt vēl gadiem ilgi. Visa šī izmeklēšana 2018. gadā un turpmāk balstīšoties uz I. Rimšēviča sarunu ierakstiem, ko kāda no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm esot ieguvusi 2012. gadā. Latvijas Ģenerālprokuratūrai būtu grūti prasīt no I. Rimšēviča, lai viņš izmanto savas Latvijas Bankas prezidenta tiesības saprātīgā termiņā. Laika vilcināšanai I. Rimšēvičs varētu arī izsludināt konkursu uz sava aizvietotāja vietu un tālāk sekot Valsts kancelejas un valsts drošības iestāžu sniegtajam paraugam, kādā veidā tiek meklēts un neatrasts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidāts.
Ir iedomājamas arī tādas lamatas, ka I. Rimšēvičs ilgu un grūtu pārdomu ceļā nonāk pie lēmuma pilnvarot darbam ECB padomē pats sevi. Kas viņam to var liegt kā pilntiesīgam Latvijas Bankas prezidentam? Ja viņam tas tomēr ir liegts, tad viņš nav pilntiesīgs, bet ja nav pilntiesīgs, tad nevar pilnvarot nevienu.
Pavisam nopietni sakot, ECB padomes locekļa statuss ir I. Rimšēvičam vajadzīgs vairāk par visu citu, tāpēc pie tā viņš turas un turēsies.
Arnis Kluinis
Foto: Saeimas kanceleja
