Pretinflācijas sasniegums ir ļoti augsts, jo maijs nav sezonālās deflācijas mēnesis. Jau minētais iepriekšējās deflācijas mēnesis bija pērnā gada augusts, kad savu gada minimumu sasniedz izmaksas par daudzu pārtikas produktu nogādāšanu no lauka līdz patērētāju galdiem. Iepriekš deflācija maijā konstatēta 2009. un 2010. gadā, ko noteica ekonomiskā cikla, nevis sezonālo izmaksu virzība. Deflācija bijusi arī 2000. gada maijā, kad deflācija atzīmēta četros no gada 12 mēnešiem.
Mēneša deflācijas pamatojums kā jau parasti balansē uz ticamības un neticamības robežas. Jā, neapšaubāmi pamanāms bija degvielas cenu kritums, ko statistiķi novērtējuši ar –3,4% maijā pret aprīli. Statistiķi papildina palētinājušos preču sarakstu ar pienu (–1,6%) un sviestu (–1,9%), olām (–5,3%), svaigu gaļu (–1,0%) un vairākām mājsaimniecības precēm. Sadārdzinājumu grupā maize (+1,1%), desas (+0,5%) un vēl citi gaļas produkti (+4,3%), tēja un kafija (+4,2%) un – uzmanību – jaunās ražas dārzeņi (+ 4,7%), kā arī alkohols (+1,3%), tai skaitā alus (+3%).
Visu plusu un mīnusu summa iznākusi –0,3% precēm un +0,1% pakalpojumiem (to sadārdzinājumu apliecina arī fotoattēls), kas vidēji devis –0,2%.
Būtu par daudz prasīt, lai deflācija raksturotu ilgāku laika posmu nekā viens mēnesis. Šāda posms gan ir nesen piedzīvots no 2009. gada aprīļa līdz decembrim, bet tas nebija nekas labs. Iekšzemes kopprodukts tad zaudēja pārdesmit procentus un visi iedzīvotāji sastapās ar ekonomiskās krīzes dažādajām izpausmēm. Pašlaik ir gluži pretēji.
Vienlaikus ar inflācijas maija rādītāju Centrālā statistikas pārvalde publiskoja aprēķinus par IKP 6,9% pieaugumu šā gada 1. ceturksnī attiecībā pret pagājušā gada 1. ceturksni. Šāds IKP pieaugums nebūtu savienojams ar deflāciju, lai gan viskarstākie strīdi nav devuši skaidru atbildi, kad un kāpēc cenu pieaugums veicina IKP pieaugumu, bet kad un kāpēc – otrādi. Tagad IKP pieaugumam par 6,9% ceturksnī atbilda patēriņa cenu 12 mēnešu pieaugums intervālā starp 3,3 un 3,6% atsevišķos 1. ceturkšņa mēnešos. Maijā šis rādītājs sarucis jau līdz 2,2%.
Viena mēneša un 12 mēnešu inflācijas rādītājiem ar saprotamu novēlošanos seko 24 mēnešu vidējās inflācijas rādītājs. Tā maija vērtība +3,8% nodrošinātu Latvijas uzņemšanu eiro zonā, ja nebūtu nekādu citu kritēriju un nebūtu šaubu par Latvijas cenu rādītāju izcelsmi un ilglaicību.IKPinflācija
