Pēc negatīviem pirmo divu ceturkšņu rādītājiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika pret iepriekšējo ceturksni atkal ir uzrādījusi izaugsmi, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem palielinoties par 0,1%, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma dati. Līdz ar šo izaugsmi ceturkšņa laikā, gada griezumā ekonomikas lejupslīde bijusi vairs tikai 0,1% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, kamēr iepriekšējā ceturksnī bija piedzīvots 1,1% kritums.
IKP ātrajā novērtējumā CSP nepublicē detalizētāku informāciju par atsevišķu nozaru un sektoru attīstību, bet apkopotie dati par ražošanas un pakalpojumu nozarēm kopā rāda, ka ekonomikas attīstību visbūtiskāk ietekmējis kritums ražojošajās nozarēs par 3,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, kamēr pakalpojumu nozarēs kopā bijis tikai niecīgs 0,1% samazinājums.
No ražojošajām nozarēm šogad būtiski ir pasliktinājusies situācija apstrādes rūpniecībā, kad, pieprasījumam ārējos tirgos samazinoties, ražošanas apjomi samazinās jau kopš pagājušā gada decembra, tajā skaitā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē kokapstrādē. Lauksaimniecības nozari negatīvi ietekmējuši laika apstākļi un zemāka graudaugu raža, kā arī augušās ražošanas izmaksas, bet būvniecības nozare, tieši pretēji, atgūstas pēc iepriekšējo gadu krituma. Augot Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām un mazinoties būvniecības izmaksu pieaugumam, arī trešajā ceturksnī būvniecības nozarē varētu būt saglabājies pieaugums.
Pakalpojumu sektors joprojām atjauno darbības apjomus pēc Covid-19 pandēmijas, tajā skaitā pasažieru pārvadājumos, viesnīcu un restorānu darbībā, citās profesionālo un administratīvo pakalpojumu grupās. Taču šeit pieauguma tempi kļūst mēnesi no mēneša lēnāki, un vairs nekompensē kritumu kravu pārvadājumos, izzūdot Krievijas kravu tranzītam caur Latvijas ostām un mazinoties pieprasījumam pēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem Eiropā.
Kopumā Latvijas ekonomikas attīstību vēl līdz šā gada beigām un nākamā gada sākumā turpinās noteikt situācija ārējos tirgos, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme ir jūtami vājinājusies, ko noteikusi arī nedaudz straujāka Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju paaugstināšana. Ja vēl vasaras sākumā tirgus gaidīja, ka procentu likmju celšanas cikls ir tuvu noslēgumam, sekoja vēl trīs likmju paaugstinājumi, ietekmējot ekonomikas izaugsmi un šajā laikā gan Eiropas Komisija, gan Starptautiskais Valūtas fonds ir pazeminājuši eirozonas un ES ekonomikas izaugsmes prognozes. Būtiskākie samazinājumi bijuši tieši Latvijas nozīmīgākajām ārējās tirdzniecības partnervalstīm, tajā skaitā Igaunijai, Vācijai, Zviedrijai un Nīderlandei.
Eiropas Komisijas veidotais uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss ES kopumā ir noslīdējis līdz līmenim, kādā tas bija pandēmijas pirmā gada beigās, un jau vairākus mēnešus ir negatīvāks nekā Latvijā, kur bijusi vērojama patērētāju konfidences uzlabošanās, un vājā izaugsme Eiropā turpinās negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus iekšzemes pieprasījumam ir pozitīvāka dinamika, ko veicina gan augošie investīciju apjomi, gan strādājošo pirktspējas atjaunošanās, inflācijai mazinoties un algu pieaugumam atkal pārsniedzot cenu kāpumu. Līdz ar to jau nākamajā ceturksnī Latvijas ekonomika varētu uzrādīt pozitīvākus pieauguma tempus, nākamajā gadā paātrinoties līdz 2,5%, ko veicinās arī Eiropas ekonomikas atgūšanās, izaugsmei eirozonā sasniedzot 1,2%, pēc jaunākajām Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm.
