Igaunijas parlaments šonedēļ lems, vai ar 1. jūliju savā valstī samazināt akcīzes nodokli alkoholam.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācija un Latvijas Alus darītāju savienība uzskata, ka Latvijai ir nevis jāpaaugstina akcīzes nodoklis šai produktu grupai, kā to ir iecerēts darīt nākamgad, bet gan ir jāsamazina un tas ir jādara nekavējoties.

Pretējā gadījumā valsts budžets šogad zaudēs aptuveni 25 miljonus eiro, bet nākamgad jau 46 miljonos eiro no neieņemtās akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Taču kopējā ietekme uz valsts budžetu varētu būt mērāma 187,5 miljonu eiro apmērā.

Šīs aplēses balstās uz tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veikto aptauju Igaunijā, kurā noskaidrots, cik bieži Igaunijas iedzīvotāji dodas uz Latviju alkohola medībās, cik daudz naudas tērē šādos braucienos. SKDS direktors Arnis Kaktiņš NRA.lv atzina, ka pētījuma rezultāti viņu pašu pārsteiguši.

Alkohola tūrisms lielāks, nekā lēsts

Gandrīz divas trešdaļas jeb aptuveni 600 tūkstoši Igaunijas iedzīvotāju (vecumā no 18 līdz 74 gadiem) vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā ir apmeklējuši Latviju. Ceturtdaļai jeb 25 procentiem iedzīvotāju alkohola iegāde bijis galvenais apmeklējuma iemesls, 23 procentiem – viens no apmeklējuma iemesliem, savukārt 51 procents iedzīvotāju, kas pēdējā Latvijas apmeklējuma reizē iegādājās alkoholiskos dzērienus vešanai uz Igauniju, tas nebija apmeklējuma iemesls, bet tika izmantota izdevība tos iegādāties, liecina SKDS aptaujas dati.

Igaunijas iedzīvotāji, kuri uz Latviju devās, lai iegādātos alkoholu, vienā apmeklējuma reizē iztērēja vidēji 275 eiro, pērkot ne tikai grādīgos dzērienus, bet arī degvielu, pārtikas un citas preces, daļa – arī cigaretes. Tā kā Igaunijas iedzīvotāji, kas pēdējā gada laikā apmeklējuši Latviju, to darījuši vidēji trīs reizes, SKDS aprēķinājis, ka kopumā viņi Latvijā atstājuši 63,5 miljonus eiro. No šīs summas 43 miljoni eiro tērēti alkoholam, 14,5 miljoni eiro degvielai, seši miljoni eiro – citiem pirkumiem. Savukārt igauņi, kuri iepriekšējā gada laikā uz Latviju devušies dažādu iemeslu dēļ un pirkuši arī alkoholu, kopumā Latvijā ir atstājuši vismaz aptuveni 273 miljonus eiro. No šīs naudas 124,5 miljoni tērēti par veikalos iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem, 38,5 miljoni eiro par degvielu, savukārt 110 miljonu eiro – citām lietām. Līdz ar to var secināt, ka, pārtrūkstot alkohola dzīslai, igauņu tēriņi Latvijā samazinātos par 187,5 miljoniem eiro.

A. Kaktiņš atzina, ka par aptaujas datiem ir bijis pārsteigts. Tas, ka pierobežā notiek alkohola tirdzniecība, nevienam nav noslēpums. Taču tā apjoms un fons ir izrādījies pārsteidzoši liels. «No tā varam secināt, ka, Igaunijai samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, Latvijas budžeta ieņēmumu kritums būs jūtams. Vienlaikus jāpatur prātā, ka aptaujas rezultāti neatspoguļo Somijas iedzīvotāju viedokli, līdz ar to jārēķinās ar lielākām summām, nekā esam apkopojuši,» piebilda A. Kaktiņš.

Kaut arī šokējoši, tomēr dati ir ticami, jo arī Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pasūtīts pētījums liecināja, ka 35 procenti no Igaunijas pilngadīgajiem iedzīvotājiem ir iegādājušies alkoholu Latvijā, bet 14 procentu – uz Latviju devušies tikai ar šādu mērķi. Turklāt šī tendence turpina palielināties. Piemēram, Igaunijas Alus darītavu asociācija prognozē, ka šogad Igaunijas pilsoņi Latvijā iegādāsies gandrīz par diviem miljoniem litru alus vairāk nekā pērn, kopējam Latvijā iegādātam apjomam pietuvojoties jau 30 miljoniem litru alus gadā.

Pierobežas alkohola tirdzniecība apdraudēta

Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka pēc Igaunijas valdības lēmuma samazināt akcīzes nodokli par 25 procentiem jau pēc 1. jūlija alkohola cenas abās valstīs tikpat kā izlīdzināsies, un tas faktiski nozīmē pierobežas tirdzniecības izzušanu, kas nes līdzi zaudējumus valsts budžetam, zaudētas darba vietas reģionos un citas negatīvas ekonomiska rakstura sekas.

Pēc SKDS aptaujas datiem, domājot par mazāko vienas pudeles cenas atšķirību, kas mudinātu Igaunijas iedzīvotājus savu visvairāk pirkto stipro alkoholisko dzērienu turpmāk pirkt Igaunijā, nevis Latvijā, septiņi procenti stipro alkoholisko dzērienu pirkušo iedzīvotāju norādījuši vienu eiro, deviņi procenti – divus eiro, 12 procentu – trīs eiro, 11 procentu – četrus eiro, un jau lielāks īpatsvars norādījuši piecus eiro – 23 procenti – un vairāk nekā piecus eiro – 39 procenti.

Šobrīd 40 grādu stipra viena litra alkohola pudeles cenā Latvijā akcīze (kopā ar PVN) ir 8,91 eiro, Igaunijā – 12,04 eiro. Samazinot Igaunijā akcīzes nodokli par 25%, nodokļa atšķirība starp valstīm, pēc Neatkarīgās aprēķiniem, vairs būs tikai 0,13 eiro, kas nozīmē, ka igauņiem būs maza motivācija iegādāties alkoholu Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš zināja stāstīt, ka trīs Latvijas uzņēmumi, kuri nodarbojas tikai ar alkohola tirdzniecību pierobežā, gadā nodokļos samaksā aptuveni 11 miljonu eiro. Ja gadījumā igauņiem vairs nebūs nekāda interese iegādāties alkoholu Latvijā, skaidrs, ka šiem uzņēmumiem vai nu būs darbība jāpārtrauc, vai arī jāpārprofilējas.

Ko darīt Latvijai?

Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka pērn Latvija no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem guva 391 miljonu eiro, no kuriem 70 miljonu eiro iegūti pierobežā. «Neviens scenārijs Latvijai nepalīdzēs gūt lielākus ieņēmumus no alkoholisko dzērienu tirdzniecības Igaunijas iedzīvotājiem, taču šajā gadījumā būtiskais mērķis ir samazināt zaudējumus, kas sekos pēc Igaunijas akcīzes nodokļa samazinājuma alkoholiskajiem dzērieniem,» viņš teica.

Tāpēc D. Vītols uzskata, ka arī Latvijai ir jāsamazina akcīzes nodoklis alkoholam līdzīgi, kā darīs Igaunija. «Šādā gadījumā pierobežas tirdzniecība varētu saglabāties apmēram 75 procentu apjomā, kā arī varētu parādīties papildu ieguvums – pierobežas tirdzniecība ar Lietuvu,» pieļauj D. Vītols.

Šobrīd Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholam ir zemākais starp Baltijas valstīm, tas ir 8,86 eiro par vienu litra 40% alkohola pudeli. Ja Latvija sekotu Igaunijas piemēram un samazinātu savu akcīzes likmi alkoholam, iespējams, pierobežas alkohola tirdzniecība izveidotos arī ar Lietuvu.

Uz to, ka alus nozarei pierobežas tirdzniecības izzušana nozīmē būtisku realizācijas kritumu, norāda Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš: «2018. gadā Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms ir audzis par 1,08%, kas ir ļoti neliels rādītājs, ņemot vērā kopējos valsts ekonomikas izaugsmes rādītājus. Bez tam jāņem vērā, ka Igaunijas un Latvijas pierobežā tika realizēti 15% no Latvijā realizētā alus.»

Tāpat P. Liniņš skaidroja, ka alus nozare ir īpaši jutīga uz izmaiņām tirgū, jo Latvijā alus tirgus ir neliels, bet tajā pašā laikā piesātināts. Ja alkoholisko dzērienu tirgū rodas satricinājumi, īsā laikā tas var radīt negatīvas sekas nozares uzņēmumiem. «Līdz ar to uzskatu, ka mums ir jāatbild Igaunijai, samazinot akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem tādā pašā apmērā,» viņš teica.

J. Endziņš gan atzīmēja, ka laiks līdz izmaiņām Igaunijas akcīzes nodoklī alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti īss. Latvijai ir iespēja atlikušajās divās Saeimas sēdēs pieņemt lēmumu, ko Latvija darīs, ja Igaunijas parlaments nobalsos par akcīzes samazinājumu alkoholam.

Viedokļi

Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola ražotāju nozares asociācijas izpilddirektors:

– Aptaujas rezultāti apstiprina mūsu iepriekš pausto – pierobežas tirdzniecība nav tikai ienākumi no alkohola akcīzes. Pētījums liecina, ka visbiežāk iedzīvotāji, kas norādījuši alkohola iegādi kā galveno iemeslu Latvijas apmeklējumam, apmeklējuma reizē arī iegādājas pārtikas preces (36 procenti), degvielu (34 procenti) un cigaretes (22 procenti), katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs, kas apmeklējis Latviju, ir izmantojis viesnīcu pakalpojumus.

Arnis Kaktiņš, SKDS direktors:

– Fakts, ka cenu atšķirība alkoholiskajiem dzērieniem darbina papildu biznesus, ir nepārprotams, tas atspoguļojas igauņu atbildēs, kuras pilsētas viņi ir visbiežāk šajā nolūkā apmeklējuši. Salīdzinoši biežāk alkoholu vešanai uz Igauniju iegādājušies iedzīvotāji, kas apmeklējuši Api (77 procenti), Ainažus (76 procenti) un Valku (74 procenti). Bet tajā pašā laikā aptauja parāda, ka tiek papildus pirktas arī citas preces, un tie nav mazi pirkumi. Viens Igaunijas iedzīvotājs, kas Latvijā iegādājies alkoholiskos dzērienus, vidēji vienā apmeklējuma reizē tērējis vidēji apmēram 298 eiro.

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

– Ja nerīkosimies un nesamazināsim akcīzes nodokli alkoholam, tad jārēķinās ne tikai ar neiekasētajiem nodokļiem no šīs jomas, bet paredzams multiplikatora efekts – samazināsies pierobežā nomaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis utt. Mums jānodrošina konkurētspējīga sistēma, jo šajā reizē darbojas princips, ka mazāk ir vairāk jeb, samazinot akcīzes nodokli, varēsim nopelnīt vairāk.

Ilze Šteinfelde

Foto: Pixabay