Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi, runājot par eiro ieviešanu no 2011. gada 1. janvāra, uzskata, ka eiro ieviešana dos pārējai pasaulei nozīmīgu signālu par to, ar kādiem kritērijiem Igaunija ir tikusi galā.
Eiro ieviešana jāvērtē kā labs solis uzticības paaugstināšanai Igaunijai kā valstij. Salīdzinot ES ar 2004. gadu, kad Igaunija tajā iestājās, tagad šī savienība ir spēcīgāka: viss ir labāk organizēts, budžets konservatīvāks un politikas koordinēšana notiek labāk, jo lēmumi tiek pieņemti ātrāk, uzteic ministrs, raksta LV.LV.
“Ja kādai ES valstij ir nepieciešama palīdzība, Igaunija ir gatava iemaksāt savu daļu. Šeit darbojas solidaritātes princips – tā kā Igaunija ir ES dalībvalsts, piedāvājums notiek automātiski. Mēs maksājam savu daļu un nedomājam šajos gadījumos būt izņēmums,” sola Jirgens Ligi.
Uzstājoties Igaunijas parlamentā (Riigikogu), ministrs deputātiem apsolīja, ka, iestājoties eirozonas valstu saimē, nenāksies domāt par soda sankcijām iespējamās inflācijas dēļ. Arī Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju Igaunija ir izpildījusi: “Tas bija eksāmens, ko esam izturējuši, un nevar būt nekādas runas par sankcijām vienkārši tādēļ, ka mums inflācija visu laiku ir augstāka nekā citās ES dalībvalstīs. Mums patlaban vidējā inflācija 12 mēnešu griezumā ir 1,56 procenti.”
Uz eiro – jau kopš vasaras
Igaunijas Centrālā banka noteikusi šādu secība pārejai uz eiro:
* 2010. gada 1. jūlijs – visiem tirgotājiem cenas jāparāda kronās un eiro. Cenas divās valūtās jāuzrāda līdz 2011. gada 30. jūnijam,
* 2010. gada 13. jūlijs – ES finanšu ministri apstiprina oficiālu pārejas kursu no kronas uz eiro: 15,6466 kronas par 1 eiro,
* 2010. gada 15. septembris – Centrālā banka uzsāk eiro monētu paraugu izdalīšanu komercbankām, kas savukārt uzsāk to izdalīšanu saviem privātajiem klientiem,
* 2010. gada oktobris – sākas kronu monētu savākšana – katram ir iespēja uz banku atnest un bez atlīdzības par pakalpojumu savā rēķinā ieskaitīt kopējo summu esošajās kronu monētās (sentos),
* 2010. gada novembris – iedzīvotāju iepazīstināšanai Igaunijas Finanšu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Igaunijas banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katrai ģimenei pasūta visu eiro monētu paketi,
* 2010. gada 15. novembris – Igaunijas Centrālā banka uzsāk eiro banknošu sākotnējo iedalīšanu komercbankām,
* 2010. gada 1. decembris – visās banku filiālēs privātpersonām bez komisijas maksas kronas būs iespējams samainīt pret eiro saskaņā ar apstiprināto maiņas kursu: 1 eiro ir 15,6466 kronas. Visas Igaunijas bankas uzsāk kronu sākotnējo apmaiņu pret eiro,
* 2011. gada 1. janvāris – visi bankomāti sāk izsniegt 5, 10 un 50 eiro naudas zīmes. Visi noguldījumi kronās tiek pārvērsti eiro noguldījumos (atbilstoši noteiktajam kursam). Veikalos iespējams norēķināties kā kronās, tā arī eiro. Bankas maksājumi un norēķināšanās ar elektroniskajām kartēm veicama tikai eiro.
* 2011. gada 14. janvāris – norēķinoties skaidrā naudā, ir iespējams lietot kronas un eiro,
* 2011. gada 15. janvāris – vienīgais likumīgais norēķināšanās līdzeklis Igaunijā ir tikai eiro,
* 2011. gada 30. jūnijs – vēl šajā dienā tirgotājiem cena jāuzrāda kā eiro, tā arī kronās,
* 2011. gada 31. decembris – Igaunijas kronas un senti vēl tiek mainīti visās bankās un to filiālēs. Savukārt Igaunijas Centrālā banka turpinās mainīt kronas un sentus uz eiro bez termiņa ierobežojuma, bez komisijas naudas ieturēšanas un atbilstoši noteiktajam maiņas kursam.
Sabiedrības vairākums vēlas referendumu
Pēc informācijas centra “Oma Riik” pasūtījuma sakarā ar eiro ieviešanu AS “Emori” veikusi iedzīvotāju aptauju. Aptaujas rezultāti rāda, ka vairākums respondentu vēlas, lai viedoklis eiro ieviešanu tiktu noskaidrots referendumā. Iedzīvotājiem tika uzdots tikai viens jautājums: “Vai Igaunijai eiro ieviešanas noteikšanai būtu jārīko referendums?”
No aptaujātajiem 59,52% uzskatīja, ka lēmums par eiro ieviešanu būtu jāizlemj pilsoņu balsojuma ceļā, 31,86% referendumam nepiekrita, bet 8,62% šajā jautājumā nebija sava viedokļa. Aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz divas trešdaļas iedzīvotāju vēlas šo jautājumu atrisināt referendumā.
“Rezultāti arī parāda, ka iedzīvotāji vēlas pieņemt lēmumu – tāpat, kā to veikuši dāņi un zviedri, tas ir, veicot tautas nobalsošanu. Šo valstu pilsoņi pieņēma lēmumu par labu savu valstu valūtai. Tagadējā krīze eirozonā liecina par šo valstu pieņemtā lēmuma pareizību,” domā informācijas centra “Oma Riik” vadītājs, jurists un vēsturnieks Anti Polamets.
Tartu universitātes socioloģijas docents Henns Kēriks uzskata, ka tāds rezultāts bija sagaidāms un tas liecina, ka valdībai nav tautas mandāta eiro ieviešanai. Skaidrs ir arī tas, ka valdība šo mandātu tautai prasīt negrasās.
Autors: Rolands Makulis / LV.LV
