Savukārt Latvijā joprojām mājsaimniecību finansiālā ievainojamība ir visaugstākā – kredītos šobrīd izsniegts teju divas reizes vairāk, nekā iedzīvotāji veikuši noguldījumus, raksta NRA.lv.
SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats liecina, ka iepriekšējā pusgada laikā Igaunijas mājsaimniecību kredītu un noguldījumu attiecības rādītājs no 244 procentiem 2008. gadā būtiski samazinājies līdz 160 procentiem šā gada vidū. Arī Latvijā negatīvā finanšu bilance ir samazinājusies, tomēr, kā skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Latvijā Edmunds Rudzītis, Latvijas iedzīvotāji joprojām ir vairāk aizņēmušies, nekā uzkrājuši – finanšu saistības par 1,18 miljardiem latu pārsniedz mājsaimniecību finanšu uzkrājumus, pat neskatoties uz to, ka kopējais aktīvu apjoms pieaudzis, bet saistību – samazinājies.
«Latvijas mājsaimniecību neto finanšu aktīvu – kontu atlikumu un uzkrājumu – vērtība pusgada laikā pieaugusi par 252 miljoniem latu. Arī mājsaimniecību parādu slogs mazinās, tomēr joprojām kredītņēmēju finansiālā ievainojamība ir augsta,» uzskata E. Rudzītis.
Igauņi – naskāki krājēji
Lai gan Baltijas valstis ir tuvi kaimiņi, iedzīvotāju attieksme pret krāšanu un tērēšanu starp Latviju, Lietuvu un Igauniju atšķiras. Ja Latvijā šogad noguldījumi ir gandrīz tādā pašā līmenī kā 2008. gadā – 4,1 miljarda eiro apmērā, tad Igaunijā un Lietuvā noguldījumu apjoms šajā laikā ir ievērojami palielinājies – gan absolūtā izteiksmē, gan arī mērot uz vienu iedzīvotāju. Mājsaimniecību noguldījumi Igaunijā pieauga par 17 procentiem, bet Lietuvas mājsaimniecībās – par 10 procentiem, liecina SEB dati.
E. Rudzītis to skaidro ne tikai ar atšķirīgiem ekonomiskās lejupslīdes tempiem Baltijas valstīs, bet arī notikumiem katras valsts banku sektorā. Tas, ka Lietuvas un Igaunijas banku sektori nepiedzīvoja tiešu negatīvo satricinājumu klātesamību, vienlaikus motivēja mājsaimniecības būt piesardzīgām, kā rezultātā šajās valstīs ir pieauguši mājsaimniecību uzkrājumi finanšu institūcijās.
Arī SEB bankas Igaunijas Ziemeļu reģiona vadītājs Tonijs Sepps uzsvēra, ka Igaunijā mājsaimniecību finansiālā ievainojamība kopš 2008. gada ir būtiski samazinājusies. Par to liecinot fakts, ka finanšu bilance ir uzlabojusies par 2,2 miljardiem eiro.
«Taču mums joprojām ir jāatceras, ka kopējās situācijas uzlabošanās vēl nebūt nenozīmē, ka visiem veicas vienlīdz labi – tā, piemēram, situācija bezdarbnieku mājsaimniecībās vēl arvien nav uzlabojusies. Izmaiņas mājsaimniecību bilancēs un uzkrājumu palielināšanās netieši norāda, ka mājsaimniecības ir kļuvušas nedrošākas par finansiālās nākotnes attīstību,» uzsvēra T. Sepps.
Zeķē un zeltā
Pretstatā Lietuvai, kur termiņnoguldījumu apjoms šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir palielinājies, Latvijā joprojām vērojama šā noguldījuma samazināšanās. Īpaši tas attiecas uz termiņnoguldījumu latos. E. Rudzītis skaidro, ka termiņnoguldījumu apjomu kritumu un arī izmaiņas valūtu dalījumā galvenokārt ietekmējušas izmaiņas depozītu procentu likmēs. Krītoties procentu likmēm visstraujāk tieši latu noguldījumiem, samazinājās arī Latvijas iedzīvotāju motivācija noguldīt naudu depozītā. Kā alternatīvu termiņnoguldījumam iedzīvotāji izvēlas turēt naudu norēķinu kontā vai zeķē, vai arī meklēt alternatīvas ieguldīšanas iespējas, piemēram, investējot zeltā vai citos aktīvos, vai arī iegādājoties ilgtermiņa preces. SEB dati liecina, ka mājsaimniecību privātais patēriņš gada pirmajā pusgadā palielinājies par aptuveni 4% salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusi. E. Rudzītis iedzīvotāju lielākos tēriņus skaidro gan ar situācijas uzlabošanos darba tirgū, gan ar emigrējošo Latvijas iedzīvotāju uz mājām sūtītās naudas tērēšanu.
Aizņemas piesardzīgi
Lai gan šogad Latvijā vērojama lielāka interese par patēriņa kredītiem nekā pērn, iedzīvotāji joprojām piesardzīgi izturas pret jaunu ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Aktivitāte mājsaimniecību kreditēšanas jomā nedaudz palielinājusies salīdzinājumā ar 2010. gadu, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā 2009. gadā.
Lietuvā pret jaunu kredītu ņemšanu izturas vēl piesardzīgāk nekā Latvijā, un šajā valstī no jauna izsniegto kredītu lielums ir mazāks nekā iepriekš ņemto aizņēmumu atmaksa. Augustā Lietuvas mājsaimniecībām izsniegto kredītu kopsumma bija 44 miljoni eiro, kas ir par 25 procentiem mazāk nekā pirms gada. Kreditēšanas apjoms Lietuvā šobrīd turas 2003. gada līmenī.
