Lai sarežgītajos ekonomiskajos apstākļos pie dzīvības noturētu mūsu dzelzceļa flagmani, valdības dotācijas “Latvijas dzelzceļam” šogad jau sasniegušas 40 miljonus. Atlaisti vairāki tūkstoši darbinieku un satiksmes ministrs runā par vēl lielāku izmaksu samazinājumu. Tāpēc nepatīkamu pārsteigumu rada atklātībā nonākušās ziņas par vienas no dzelzceļa meitas kompānijas dzīrēm mēra laikā. Tur darbā tiek iekārtoti draugi un paziņas un ir aizdomas par līdzekļu izšķērdēšanu par lielām summām, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Decembra sākumā valdība apstiprināja papildu 6,5 miljonus “Latvijas Dzelzceļš” par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un tās izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem. Šiem mērķiem uzņēmumam piešķirtie vairāk nekā 30,8 miljoni izrādījās nepietiekami.

Nekā personīga: “Cik jūs bijāt pārliecināts par šo dotāciju pamatotību un saimniekošanas efektivitāti “Latvijas dzelzceļā”?”

Krišjānis Kariņš: “Mēs ilgstoši esam dzirdējuši no “Latvijas dzelzceļa”, arī no satiksmes ministrijas, ka, ja šāda veida atbalsts nebūtu, tad uzņēmums varētu arī bankrotēt. Mēs kā valsts lāpāmies situācijā, kurā bija viens modelis, kas ir sabrucis ģeopolitikas dēļ, bet otrs vēl nav īsti uzstādīts vietā.”

Dzelzceļa flagmanis rindā pēc valsts naudas ir jau kopš 2020. gada. Sankcijas un politiskas nesaskaņas ar Austrumu kaimiņvalstīm būtiski samazinājušas dzelzceļa kravu apjomu.

Pēc Krievijas 24. februāra iebrukuma Ukrainā publiskajā telpā arvien biežāk izskan runas par pilnīgu robežu slēgšanu austrumu virzienā, kas “Latvijas Dzelzceļam” nozīmētu kravu apgrozījuma samazinājumu līdz pat 80%, darbinieku atlaišanu un koncerna uzņēmumu restrukturizāciju.

Tāpēc satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana uz budžeta rēķina Eiropas savienības mērogā šādā situācijā nav nekas ārkārtējs: “Es domāju, ka mēs rīkojamies tāpat kā citas Eiropas savienības valstis. Mēs uzturam to dzelzceļa sistēmu, kas mums ir nepieciešama tautsaimniecības vajadzībām, mūsu pasažieru pārvadāšanas vajadzībām, un tam ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu. Mēs arī esam pēdējos gados ļoti daudz izdarījuši, lai samazinātu izmaksas “Latvijas dzelzceļā”. Ir atlaisti kopā “Ldz” koncernā 3 300 darbinieku.”

Izmaksu optimizācija un darbinieku atlaišana “Latvijas Dzelzceļā” notiek kopš 2019. gada, kad satiksmes ministra Tāļa Linkaita un toreizējās koncerna vadības uzskatu nesaderības dēļ uz savstarpējas vienošanās pamata amatus atstāja “Latvijas Dzelzceļa” prezidents Edvīns Bērziņš un viceprezidents Aivars Starkšas.

Tagad skatoties uz koncernu no malas, Strakšas kritizē pieaugušās administrācijas izmaksas “Latvijas dzelzceļā”: “Kas attiecas uz pārvaldi – ja skatāmies uz gada pārskatu, to pašu 2018.gadu, kad Linkaiša kungs kļuva par ministru, un viņš nāca, lai ieviestu ekonomiju, un paskatāmies 2021.gadu, tad koncerna pārvaldes izmaksas pieaugušas divas reizes.”

Samazinoties kravu pārvadājumu apjomam, samazinās arī vajadzība pēc vagonu un dīzeļlokomotīvju apkopēm un remonta. Ar to ” Latvijas dzelzceļa ” koncernā Rīgā un Daugavpilī nodarbojas meitas kompānija “Ldz Ritošā sastāva serviss”.

Jaunākais pieejamais gada pārskats liecina, ka uzņēmumā krities apgrozījums, atlaisti 100 -mt strādājošie. Taču nesen publiskots trauksmes cēlēja ziņojums rāda, ka nekāda optimizācija “Ldz” meitas uzņēmumā attiecībā uz vidējā un augstāka līmeņa vadību nenotiek. Gluži pretēji – tiek pieņemti darbā jauni cilvēki, palielinātas viņu algas. Ziņotājs raksta, ka gada laikā galvenā biroja štats palielinājies par 38% – naudas izteiksmē, prasot vairāk nekā 370 000 EUR.

Strakšas norāda: “Ja pieaug pārvaldības izmaksas, biznesam ir samazinājums ir divas reizes no tā paša 2019.gada, tad divreiz mazāk jāremontē vagoni, lokomotīves, cilvēku ir mazāk. Tāpēc ir dīvaini – no vienas puses ir saspiešana, atlaiž daudz darbinieku apakšā, uz viņiem cenšas nopelnīt, bet pašā augšā nesaprotamas izmaksas.Tāds amats kā attīstības direktors – viņš ir smieklīgs.”

Par “Ldz Ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāju pirms gada iecelta Zinta Zālīte -Rukmane. Šā gada aprīlī amatā stājās arī otra valdes locekle Anda Sīviņa. Lai arī abām ir pieredze satiksmes nozares kapitālsabiedrību vadībā, izglītība vai pieredze dzelzceļa jomā ne Rukmanei, ne Sīviņai nav.

Arī padomē, ja neskaita Baibu Beatrisi Sleži, kura gadu pastrādāja otrā “Latvijas dzelzceļa” meitas kompānijā, nevienam nav pieredzes dzelzceļa jomā.

Uzņēmumā tikmēr radītas jaunas štata vietas, piemēram, Juridisko un administratīvo lietu direkcijā izveidots amats – galvenais speciālists darba aizsardzības jautājumos. Radīta arī štata vieta – vadošais korporatīvas pārvaldības partneris, ar atalgojumu 2500 eiro mēnesī. Šajā amatā pēc valdes priekšsēdētājas ieteikuma iecelta Iveta Zalpētere. Viņa iepriekš pildīja izpilddirektores pienākumus Rīgas domē laikā, kad vadošie cilvēki pagaidu administrācijā nonāca pēc Attīstībai/Par vadītās VARAM ministrijas ieteikuma. Iveta Zalpētere patlaban darbojas arī “Ventas ostas” padomē: “Es esmu korporatīvās pārvaldības partnere Juridisko un administratīvo lietu departamentam. Mana pieredze kā juristam bijušajam TM, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā un Privatizācijas aģentūrā ir vairāk nekā plaša un noder tam, kas valdei ikdienā jāskata un gatavot uz tiem atzinumus.”

Latvijas dzelzceļa meitas kompānijas saimniecība 2 gados stipri sarukusi. Pērn pārdotas 14 modernizētas maģistrālās lokomotīves. Tās iegādājies uzņēmums “Ldz Cargo”. Šogad vēl 20 ilgstošās rezerves novecojušās lokomotīves caur publisku izsoli nonākušas privātās rokās. Ne summu, ne darījuma partneri uzņēmums neatklāj.

Uzņēmums pasūtījis ražošanas procesu analīzi. 2021. gadā par 18 tūkstošiem eiro līgums slēgts ar nesen dibinātu firmu “Supportunity”, kurai ir tikai divas darbinieces. Bet šogad šāds pats uzdevums par 20 tūkstošiem eiro uzticēts kompānijai “MAK Interconsulting”, kas reģistrēta Čehijā un kurai nav atrodama mājas lapa: “”LDZ ritošā sastāva serviss” jau kopš 2020.gada atrodas ievērojamu pārmaiņu procesā, kura ietvaros uzņēmums veic arī visu tehnoloģisko procesu izvērtēšanu un, nepieciešamības gadījumā, reorganizāciju, tirgus izpēti jaunu pakalpojumu piedāvāšanai un konkurētspējai.”

Runājot par minētajiem iespējamajiem līgumiem, jāsaka, ka šis ir RSS komercnoslēpums, kas ir atrunāts līgumos, t.sk. ar starptautisko konsultāciju uzņēmumu, tādējādi papildu informāciju mēs nedrīkstam izpaust.”

“Tas patiesībā ir tāds pavisam vienkāršs uzņēmums. Autoserviss šobrīd. Šobrīd, kad ir samazinājušies pārvadājumu apjomi, darba apjomi, ja runā par efektivitāti – vienīgais, kas tur ir jādara – jāapvieno “Ldz Cargo” ar “Ldz RSS”. Ieekonomēsies uz valdi un padomi, lēmumi netiks pieņemti caur ārējo komunikāciju, bet iekšpusē. Viss notiks operatīvāk,” norāda Strakšas.

Nedēļas sākumā pieprasītā intervija ar uzņēmuma “Ldz Ritošā sastāva serviss” vadību nenotika. Valdes priekšsēdētāja 5.decembrī iesniedza atlūgumu, bet otra valdes locekle piekrita atbildes sniegt tikai rakstiski.

No šīs nedēļas “Ldz Ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētāja ir Ogres vicemēra Ginta Sīviņa dzīvesbiedre Anda Sīviņa. No Nacionālās apvienības un “Latvijas Zemnieku savienības” un “Latvijas Zaļās partijas” ievēlētais Sīviņš savulaik bija padomnieks ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, kurš patlaban ir Nacionālās apvienības satiksmes ministra amata kandidāts nākamajā valdībā.

Nekā personīga: “Kā jūs nodrošināsiet to, ka kapitālsabiedrības nav politiķiem pietuvinātu cilvēku barotnes vietas?”

Jānis Vitenbergs: “Neesmu dzirdējis, ka kāds no Nacionālās apvienības būtu šādos amatos. Bet pietrūkst, un es pat teiktu, nav bijusi šādiem uzņēmumiem tāda profesionāla pārvaldība. Un ik pa laikam parādās šiem cilvēkiem reputācijas problēmas. Es labprāt to nepieļautu!”

Nekā personīga: “Jautājums, vai padome ar saviem uzdevumiem ir tikusi galā?”

Jānis Vitenbergs: “Ja šāda informācija ir, un cilvēki ir atkāpušies, tad droši vien nav dūmu bez uguns. Būs jāiet cauri un jāskatās!”

Nekā personīga: “Bet, ja ar partijām saistīti cilvēki, kuriem nav pieredzes dzelzceļa jomā tiek celti amatos, tas ir labi?”

Tālis Linkaitis: “Es teiktu, ka mums Latvijā ir ļoti maz cilvēku, kuriem ir pieredze dzelzceļa jomā. Tas ir saistīts ar izglītību. Tāpēc ir tīri objektīvi, ka vadošos amatos nonāk ar citām transportu saistītām nozarēm. Cits jautājums, vai viņi ir zinoši, spējīgi. Tas jājautā tiem, kuri viņus šajos amatos ieceļ.”

Pēdējā laikā notikušie konkursi, izvēloties padomes un valdes locekļus valsts kapitālsabiedrībās, uzrāda nepatīkamu tendenci. Padomes un valdes locekļus atlasa rekrutēšanas firmas, kas ne par ko neatbild. Bet politiķiem ir iespēja atrunāties, ka viņi neuzņemas atbildību par cilvēkiem, kurus ievēl nominācijas komisijas neatkarīgo novērotāju klātbūtnē.

Foto: F64