Iespējams, drīzumā Latvijas veikalos par mazajiem pirkumiem vairs nevarēs norēķināties ar maksājumu kartēm, bet pieņems tikai skaidru naudu, portālam portālam tvnet norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš skaidroja, ka patlaban bankas, noslēdzot līgumus ar tirgotājiem, uzspiež apkalpot jebkuru ar karti apmaksātu pirkumu neatkarīgi no tā summas. Tādējādi – ja pircējs iegādājas preces par mazu summu un ar mazu uzcenojumu, piemēram, maizi vai cigaretes, tirgotājam rodas zaudējumi, jo maksa par kartes apkalpošanu ir lielāka nekā tirgotāja peļņa.
“Ja pircējs pērk preces zem 2,5 latiem, tirgotājam jau sanāk piemaksāt,” Danusēvičs teica un atzina, ka tirgotāji varētu censties noteikt, lai kartes būtu obligātas tikai pirkumiem virs noteiktas summas, piemēram, 5 vai 10 latiem. Tāpat tirgotāji piekristu, ka viņi nesegtu maksu par karšu apkalpošanu.
Pēc Danusēviča teiktā, kartes apkalpošanas maksu bankas noteikušas “netaisnīgi” lielu, proti, 2-4% no pirkuma summas. “Pērkot mazas lietas, summa ir neliela, bet, ja, piemēram, pērk preci par 1000 latiem, kādēļ [tirgotājam] būtu jāmaksā 20 lati?”
Jautāts, vai karšu pieņemšanu varētu pārtraukt visos veikalos, Danusēvičs sacīja: “Katrs tirgotājs jau pats izvēlēsies. Pieļauju, ka lielie kartes varētu turpināt pieņemt, taču mazie gan tam varētu piekrist.”
Viņš arī pauda pārliecību, ka izdosies šo lietu juridiski sakārtot jau gada pirmajā pusē, un jau februāra sākumā varētu būt vairāk informācijas par šo jautājumu.
Savukārt maksājumu karšu darījumu apstrādes uzņēmums “First Data Latvia” izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone portālam TVNET pastāstīja, ka Latvijā tirgotāju izmaksas saistībā ar karšu apstrādi ir vienas no zemākajām Eiropā. “Tas liecina, ka maksājumu karšu tirgus ir konkurētspējīgs,” viņa teica.
Vidējās tirgotāju izmaksas saistībā ar karšu apstrādi esot aptuveni 1 procents no pirkuma summas un “neredzu, ka kur citur Eiropā tās būtu tik zemas.
“Pēc Brīvules-Jansones teiktā, arī tirgotāju inkasācijas izmaksas ir līdzīgas, turklāt, darbojoties ar skaidru naudu, pieaug arī risks. Vienlaikus viņa atzina, ka ar kartēm saistītās izmaksas joprojām var samazināt, bet norēķinus – uzlabot.
“Maksājumu kartes ir vajadzīgas tirgotājiem nevis bankām,” viņa teica un prognozēja, ka lielie tirgotāji tomēr neatteiksies no maksājuma karšu izmantošanas.
Avots: www.nra.lv
