Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 izmainīs mazumtirdzniecību ne tikai uz pāris mēnešiem, bet, visticamāk, arī ilgtermiņā. Kādam šīs pārmaiņas būs sāpīgas, kāds cits atklās jaunas biznesa iespējas. Skaidrs ir viens – mazumtirdzniecība, tāpat kā visa ekonomika, ir uz pārmaiņu sliekšņa, uzsver Neatkarīgās aptaujātie eksperti, vēsta NRA.lv.
Pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas valstī saistībā ar Covid-19 vīrusa ierobežošanu, mazumtirdzniecības apgrozījuma tempi Latvijā pieauga. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums kāpa par pieciem procentiem, bet salīdzinājumā ar janvāri – par 3,5 procentiem. Finanšu ministrija aplēsusi, ka pārdošanas apjoma pieauguma temps februārī ir bijis trīs reizes augstāks nekā janvārī un straujākais tirdzniecības kāpums kopš 2019. gada aprīļa. Piemēram, pārtikas veikalos tirdzniecības pieaugums februārī bija vairāk nekā uz pusi augstāks nekā vidēji 2019. gadā. Kopumā februārī mazumtirdzniecības uzņēmumos, tajā skaitā degvielas uzpildes stacijās, tika pārdotas preces un pakalpojumi par 611 miljoniem eiro.
Ārkārtas situācija ievieš korekcijas
Pēdējās nedēļās tirdzniecības vietas ir piedzīvojušas lielas pārvērtības. Lai pasargātu sevi, kolēģus un pircējus no Covid-19, daudzos veikalos pie kasēm ir uzstādītas caurspīdīgas aizsargsienas, veikalos ir pieejami dezinfekcijas šķidrumi, atsevišķos veikalos arī vienreizējie cimdi. Lai palīdzētu sociāli distancēties, daudzviet tirdzniecības vietās uz grīdas ir uzzīmēti norobežojumi ik pa diviem metriem. Brīvdienās ir slēgti tirdzniecības centri, izņemot atsevišķus veikalus tajos – pārtikas, optikas, dzīvnieku barības, higiēnas un saimniecības preču, būvniecības, dārzkopības, kā arī aptiekas (tajā skaitā veterinārās aptiekas), preses tirdzniecības vietas, vakcinācijas kabineti, ķīmiskās tīrītavas.
Kopš pirmdienas tirgotājiem ir jāspēj organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli tā, ka tirdzniecības vietā vienlaikus neatrodas vairāk kā viens apmeklētājs uz četriem kvadrātmetriem no tirdzniecības zāles platības. Vienlaikus tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot divu metru distanci starp apmeklētājiem.
Krīze arī tirdzniecībā?
Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzsver, mazumtirdzniecība, tāpat kā visa tautsaimniecība, turpmākajos mēnešos piedzīvos straujas izmaiņas. Taču atšķirībā no daudzām citām nozarēm, kurās bizness vispār ir apstājies vai tūlīt apstāsies, noteiktu preču un veidu mazumtirdzniecība noteikti piedzīvos strauju augšupeju, piemēram, medicīnas un ilgi glabājošos pārtikas preču, tiešsaistes tirdzniecība utt.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata, ka tirdzniecība ir krīzes skarto nozaru priekšgalā. «Lai nodrošinātu pircējus ar nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, Latvijas tirgotāji uzmanīgi ir sekojuši un pildījuši valdības norādījumus situācijā, kas radusies saistībā ar Covid-19 izplatību un saslimstības ierobežošanu, un pašaizliedzīgi strādājuši paaugstināta veselības riska apstākļos. Daudzi uzņēmēji ir piedzīvojuši katastrofālu apgrozījuma kritumu, spiesti pilnībā vai daļēji pārtraukt darbību, meklē papildu atbalstu, lai nodrošinātu strādājošiem darba algas un slimības pabalstu izmaksas. Tirdzniecības nozarei atbalsts, jau sākot ar šo brīdi, ir īpaši svarīgs. Bez valsts atbalsta tirdzniecības uzņēmumi nespēs nodrošināt šajā posmā radušos izmaksu kāpumu, vienmērīgi veikt preču piegādes iedzīvotājiem un saglabāt cenas pirmskrīzes līmenī,» uzsvēra Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš bija sašutis, ka valdība sākotnēji īpašu atbalstu krīzē grasījās sniegt tikai prioritārajām nozarēm, kurās tirdzniecība nebija iekļauta. «Piemēram, ar ko kafejnīca, kas neturpina darbu, ir svarīgāka par veikalu, kam jāturpina apgādāt iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm?! Ar ko restorāns Vecrīgā ir nozīmīgāks par blakus esošo suvenīru veikalu? Nepārtikas preču tirdzniecības uzņēmumiem nākas samazināt darbinieku skaitu, jo strauji krities apgrozījums. Ģimenes budžeti šomēnes pārdalīti par labu krīzes krājumu izveidei. Tāpēc nepieciešams atbalsts, lai varētu izmaksāt algas un saglabāt darbiniekus,» skaidroja LTA prezidents. Neatkarīgā jau rakstīja, ka Ministru kabinets dīkstāves pabalstus sākotnēji plānoja piešķirt Covid-19 vistiešāk skartajās nozarēs, proti, transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs. Tomēr pēc tam valdība mainīja noteikumus, paredzot, ka uz šo pabalstu var pretendēt arī citu nozaru uzņēmumi, ja vien izpildās noteiktas prasības.
Iepirkšanās internetā
Līdz krīzei reti kurš Latvijas iedzīvotājs pārtiku iegādājās internetā. Šobrīd tas ir kļuvis par tik pieprasītu pakalpojumu, ka lielie pārtikas e-veikali nespēj nodrošināt pieaugošo pieprasījumu. Lai atbalstītu vietējos ražotājus un mazinātu spriedzi, gaidot teju nedēļu uz pasūtījuma izpildi, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) aicina ielūkoties jaunajā elektroniskajā katalogā www.novadagarsa.lv. Tajā var atrast sev tuvāko vietējās pārtikas ražotāju (visā Latvijā, ne tikai Rīgā), kurš nodrošina arī savas produkcijas piegādi. Katalogā informācija tiek aktualizēta regulāri, tādēļ aizvien pieejami dati par jauniem saimniekiem un viņu piedāvāto produkciju. Pašlaik katalogā ievadīta informācija jau par vairāk nekā 380 saimniecībām, no kurām piegādes nodrošina 267 saimniecības.
«Ļoti ceram, ka šī interneta vietne kļūs ne vien par zemnieku, mājražotāju, pašvaldību iecienītāko portālu savu ražotāju sasaistei un kopā savešanai pārtikas produktu iepirkšanai, bet arī noderēs ikkatram, kurš vēlas savā galdā celt pašmāju ražotāju produkciju. Lai mums laba veselība, un rūpēsimies cits par citu!» uzsvēra LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
Viedokļi
Vita Skuja, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte:
– Paredzams, ka turpmākajos mēnešos krīzes izraisītās sekas negatīvi atsauksies uz nepārtikas preču mazumtirdzniecības rādītājiem. Savukārt pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums varētu pieaugt, ņemot vērā, ka krīzes apstākļos iedzīvotāji vairāk tērē pirmās nepieciešamības preču iegādei un pirms ārkārtējā stāvokļa izziņošanas iedzīvotāji steidza veidot pārtikas uzkrājumus. Tāpat varētu pieaugt tirdzniecība interneta veikalos. Līdzīgi kā visas nozares, arī mazumtirdzniecības turpmāko attīstību lielā mērā ietekmēs Covid-19 ierobežošanas pasākumi, to ilgums un apjoms. Situācijas pasliktināšanās būs jūtama arī darba tirgū – paredzams, ka pieaugs bezdarbs un atsevišķās nozarēs saruks darba samaksa. Nenoteiktības apstākļos pasliktināsies arī patērētāju noskaņojums un iedzīvotāji centīsies ierobežot savus tēriņus. Tas negatīvi ietekmēs pirktspēju un attiecīgi arī mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītājus.
Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece:
– Turpmākās mazumtirdzniecības perspektīvas vērtējamas piesardzīgi, ņemot vērā Covid-19 slimības izplatību Latvijā, ar to saistītās sekas un noteiktos ierobežojumus. Šo visu apstākļu kopums negatīvi ietekmēs mazumtirdzniecības apjomu turpmāko attīstību, turklāt šajā situācijā ir ievērojami paaugstinājusies nenoteiktības sajūta iedzīvotāju vidū. Sabiedrība kļuvusi piesardzīgāka attiecībā uz savu nākotnes finansiālo situāciju, kā rezultātā tiks atlikti mazāk būtiski tēriņi un tiks veidoti uzkrājumi. Tas negatīvi ietekmēs privāto patēriņu Latvijā. Tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka martā straujāk pieaugs pārtikas produktu mazumtirdzniecība, iedzīvotājiem veidojot pārtikas krājumus, kā arī spēcīgāku kāpumu varētu redzēt mazumtirdzniecībā interneta veikalos, fiziskās distancēšanās apstākļos būtiski augot pieprasījumam pēc produktu bezkontakta piegādes.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste:
– Visdrīzāk, sākot ar martu, novērosim kopējā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu, ko radīs gan koronavīrusa izplatību ierobežojošie pasākumi, gan arī patērētāju noskaņojuma kritums. Tādēļ mazumtirdzniecības rezultātus februārī varētu raksturot kā klusumu pirms vētras. Marta mazumtirdzniecības dati, visticamāk, ieskicēs to, kā izskatīsies jaunie iepirkšanās ieradumi. Piemēram, līdz ar raisījušos uztraukumu saistībā ar pandēmijas izsludināšanu iedzīvotāji steidzās papildināt savus pārtikas krājumus, tādēļ, visdrīzāk, martā būs krietni pieauguši līdz šim visai stabilie tirdzniecības apjomi un līdz ar to arī apgrozījums nespecializētos veikalos, kur tirgo pārtiku. Iepriekš šīs kategorijas pārdošanas apjomu pieaugumu, visticamāk, ierobežoja biežāka ēšana ārpus mājas, kas jauno apstākļu iespaidā kļūs par retumu. Arī turpmāk pārtikas veikalu tirdzniecības dati rādīs pieaugumu, bet, izsīkstot satraukumam, šis pieaugums varētu būt mērenāks. Iestājoties stingrākiem ierobežojumiem, piemēram, tirdzniecības centru slēgšanai brīvdienās, un mainoties mūsu ikdienas dzīves ritmam, iedzīvotāji vēl vairāk pievērsīsies iespējai iepirkties tiešsaistē, tādēļ šīs kategorijas apgrozījumā sagaidāms pieaugums.
Ilze Šteinfelde
