Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju.
Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā, informē ministrija.
Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem – čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.
Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.
Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi – maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem NILTF riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu (nerezidentu) klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti – čaulas veidojumi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par 2017. gada ceturto ceturksni liecina, ka Latvijas Republikas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27.8%. Kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus (nerezidentu bankas), čaulas kompāniju kredīta apgrozījums īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44.52 %.
Vienlaikus jāatzīmē, ka minētā informācija atspoguļo datus par čaulas veidojumiem, kuri atbilst kaut vienai no čaulas veidojuma pazīmēm.
Šogad ārvalstu (nerezidentu) klientu pievienotā vērtība turpina samazināties, to iespaido stingrākas prasības kredītiestāžu finanšu stabilitātei. Stingrākas prasības kredītiestāžu finanšu stabilitātei ir arī par pamatu finanšu nozares pievienotās vērtības kritumam pagājušajā gadā par 16,6%. Ārvalstu (nerezidentu) klientu apkalpojošo kredītiestāžu tiešais devums 2017. gadā samazinājies līdz aptuveni 1% no kopējās pievienotās vērtības. Finanšu ministrija šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018. gadā būs 4,0%, bet 2019.gadā 3,4% apmērā. Šīs makroekonomiskās prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Ņemot vērā iepriekš minēto ir secināms, ka ārvalstu (nerezidentu) biznesa apjoma samazināšanās Latvijā nav būtiskas ietekmes uz Latvijas ekonomikas kopējo attīstību.
Likumprojekts ir steidzams pēc būtības, jo tika apstiprināts 2018. gada 21. marta Finanšu sektora attīstības padomes sēdē kā steidzamības kārtā īstenojamais pasākums uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai. Tādējādi paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Foto: Pixabay
