Lai arī mirstība no alkohola lietošanas un saindēšanās Latvijā pēdējos gados samazinājusies, tomēr nesamazinās grādīgo dzērienu pārmērīga lietošana un pieaug alkohola izraisīto slimību skaits. Veselības ministrija alkoholisma samazināšanas plānā ir iekļāvusi vairākus pasākumus, lai veicinātu pieejamību ārstēšanai tiem cilvēkiem, kuri sirgst ar alkohola atkarību.
Piemēram, viens no priekšlikumiem ir atkarību pacientiem nodrošināt kompensējamos medikamentus, jo pašlaik visas zāļu izmaksas jāsedz pacientam pašam, tāpēc pacienti ārstēšanos pārtrauc.
Nomirst lietojot
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze rāda, ka 2018. gadā no tieši ar alkohola lietošanu saistītām slimībām miruši 655 cilvēki, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš.
Tomēr, kā norāda eksperti, mirstība no alkohola atkarības pēdējo septiņu gadu laikā ir bez būtiskām svārstībām – gadā tieši no alkohola atkarības nomirst aptuveni simts cilvēku, tikpat nomirst, saindējoties ar alkoholu, piemēram, 2017. gadā no saindēšanās ar alkoholu nomira 90 vīrieši un 27 sievietes.
Ja mirstības radītāji alkoholisma dēļ stabilizējušies, nevar teikt, ka situācija uzlabojas, un to apliecina dati par mirstību no slimībām, par kuru cēloni var uzskatīt alkohola lietošanu. Kopējā mirstība no alkohola izraisītām aknu slimībām palielinājusies no 7,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2011. gadā līdz 7,7 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju 2017. gadā. No alkohola izraisītām aknu slimībām gada laikā nomirst 150 cilvēki. No visām alkohola izraisītām aknu slimībām Latvijā visaugstākā mirstība bija no alkohola izraisītās aknu cirozes, kas veido 76 procentu mirstību no visām alkohola izraisītām aknu slimībām. Vēl kā negatīvs rādītājs ir pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar alkohola atkarību, kas gadu no gada tomēr pieaug. Gada laikā šāda diagnoze tiek noteikta ap 1600 pacientu. Pēc pacientu reģistra datiem, 2017. gada laikā ārstēto pacientu skaits ar alkohola atkarību palielinājies par 374 pacientiem.
Pie ārstiem apmeklējums samazinās
2017. gadā narkologus ambulatori apmeklējuši 6194 unikāli pacienti ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām. Unikālo pacientu skaits, kuri ambulatori apmeklējuši narkologus, pēdējo desmit gadu laikā pakāpeniski samazinās. 77 procenti pacientu, kuri apmeklējuši ārstu, ir vīrieši, un tas izskaidrojams ar to, ka arī vīriešu kārtas pacientu īpatsvars ir lielāks. Vairāk nekā puse pacientu narkologu bija apmeklējuši saistībā ar alkohola atkarību.
No visiem pacientiem, kuri narkologu apmeklējuši alkohola lietošanas dēļ, 62 pacienti, kas gan ir tikai viens procents no visiem, pie ārsta vērsās alkohola psihozes dēļ. Savukārt no visiem pacientiem, kuri narkologu apmeklējuši alkohola lietošanas dēļ, 39,4 procentiem bija izteikta alkohola kaitējoši pārmērīga lietošana un akūta intoksikācija.
Viena no Veselības ministrijas idejām ir paplašināt narkoloģiskās ārstēšanas iespējas valstī. Alkohola lietošanas samazināšanas plānā šim jautājumam veltīta atsevišķa sadaļa, tomēr pie visiem priekšlikumiem kā izpildes datums minēts tikai 2022. gads. Tātad uz šiem pasākumiem ir jāgaida. Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik ambulatorā narkoloģiskā palīdzība ir pieejama visos Latvijas reģionos, taču tās sadalījums valstī nav vienmērīgs. Lielākā daļa ārstu narkologu koncentrējas Rīgā un tās apkārtnē, bet reģionos narkologu pieejamība ir nepietiekama.
Veselības ministrija plānojusi uzlabot šādas palīdzības pieejamību, sniedzot ambulatoros pakalpojumus multiprofesionālās (iesaistīti dažādi profesionāļi) komandas ietvaros, jo šādas komandas iesaiste pacienta ārstēšanā ir iespēja efektīvāk palīdzēt atkarībās nonākušiem pacientiem, bez nepieciešamības ievietot pacientu ārstēšanai slimnīcā. Pašlaik tikai Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā pacientiem ir pieejama šāda palīdzība. “Mērķis ir palielināt ambulatoro narkoloģiskās ārstēšanas pakalpojumu pieejamību par desmit procentiem,” saka ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Pašlaik Latvijā netiek arī nodrošināti pēctecīgas ārstēšanas pakalpojumi pietiekamā apjomā ‒ bieži vien pacienti pēc akūtu stāvokļu mazināšanas nenonāk tālākās ārstēšanas programmās, līdz ar to pacients ātri nonāk slimības sākumā. Bet svarīgi būtu, lai pēc akūtās palīdzības pacients tālāk saņem terapiju motivācijas un citās programmās.
Mazāk vietu slimnīcās
Lai arī atzīts, ka jāpaplašina ārstēšana alkohola atkarīgajiem, plānā secināts, ka narkoloģiskā profila gultu skaits Latvijā pēdējo divu gadu laikā samazinājies par 54 gultām, galvenokārt Straupes narkoloģiskās slimnīcas un Liepājas reģionālās slimnīcas narkoloģisko gultu skaita samazināšanas dēļ. Jāatgādina, ka 2018. gada 1. janvārī ir likvidēta Straupes narkoloģiskā slimnīca un tās funkcijas pārņēma Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca. 2017. gada beigās tika likvidēts arī viens no privātajiem narkoloģiskajiem stacionāriem.
Arī alkoholiķiem – zāles
Veselības ministrija apspriež iespēju kompensēt medikamentus alkohola atkarīgajiem pacientiem. “No sākuma mēs plānojam veikt situācijas izvērtējumu un analīzi sadarbībā narkologiem un citiem jomas ekspertiem, lai apzinātu, kuriem ambulatoriem alkohola atkarīgajiem pacientiem vajadzētu kompensēt medikamentus,” ministrijas ieceres raksturo O. Šneiders. Pašlaik ambulatoriem alkohola atkarīgajiem pacientiem nav pieejami kompensējamie medikamenti, tāpēc tiem pacientiem, kuriem tie ir nepieciešami, izmaksas ir jāsedz pašiem, izņemot nepilngadīgos. Tā kā lielai daļai narkoloģisku, tajā skaitā alkohola atkarīgo pacientu ir ierobežoti finanšu līdzekļi, tad, nodrošinot kompensējamo medikamentu pieejamību alkohola atkarīgajiem pacientiem, varētu tikt palielināta arī ārstēšanas efektivitāte un rezultāts.
nra.lv
