Ienākumu deklarācijas nav iesnieguši 20 000 cilvēku; nākamgad sekos piedziņas process

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ienākumu deklarācijas par pagājušo gadu līdz šim vēl nav iesnieguši apmēram 20 000 iedzīvotāju, kuriem tas bija jādara obligāti, intervijā Latvijas Radio informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pēc viņa sacītā, pienākums vismaz atvērt elektronisko deklarēšanas sistēmu (EDS) un apskatīties, kas tur ir iekšā, ir katram, kurš pagājušajā gadā ir guvis algota darba ienākumus.

“Tas, ka jūs nevērsiet un neskatīsieties, nekādā veidā neizmainīs situāciju,” norādīja Jaunzeme, skaidrojot, ka tolerances brīdis būs līdz šā gada beigām un jau nākamgad varētu sākties piedziņas process.

VID vadītāja norādīja, ka pagaidām nav iezīmējusies kāda noteikta grupa, kas izvairās no deklarācijas iesniegšanas. Arī parādu summas ir dažādas – sākot no eiro līdz 20 tūkstošiem eiro.

Tajā pašā laikā nodokļu ieņēmumi esot pieauguši, kas esot vērtējami pozitīvi.

VID atgādina, ka visiem iedzīvotājiem, kuru ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir jāseko līdzi tam, vai gada laikā piemērotie nodokļu atvieglojumi un VID prognozētais neapliekamais minimums atbilst viņu kopējiem gada ieņēmumiem. No tā ir atkarīgs, vai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, valsts nodokli atmaksās vai arī tas būs jāpiemaksā.

Vairākām iedzīvotāju grupām ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti, savukārt, lai atgūtu gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem (par ārstniecību, izglītību u.c.), deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi.

Gada ienākumu deklarācija par 2018.gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2019.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 55 000 euro – līdz 1. jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

  • ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);
  • ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;
    ir guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2018.gadā pārsniedza 4000 euro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas);
  • ir guvuši ienākumus, kuri apliekami ar 10 % nodokļa likmi (piemēram, ienākumu no nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja Valsts ieņēmumu dienestam ir paziņots par nereģistrējamas saimnieciskās darbības veikšanu, vai guvuši ienākumu no augoša meža vai kokmateriālu pārdošanas, no kuriem nodoklis nav ieturēts ienākuma izmaksas vietā);
  • ir guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, t.sk. no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli;
  • ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar progresīvās likmes piemērošanu (20% – ienākumam līdz 20 004 euro, 23% -ienākumam, kas pārsniedz 20 004 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, 31,4% -ienākumam, kas pārsniedz 55 000 euro);
  • ja rodas pienākums piemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu (jāpārliecinās vai galvenā ienākumu gūšanas vieta gada laikā piemēro VID prognozēto neapliekamo minimumu atbilstoši ienākumam).