Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, norādot, kas Latvijas zinātnes attīstībai būtu nepieciešams pirmām kārtām, lielākā daļa aptaujāto atzīmēja lielāku finansējumu pētījumiem (69%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmēja, ka nepieciešama labāka materiāltehniskā bāze (44%) un labāks atalgojums zinātniekiem (42%). Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka zinātnes attīstībai nepieciešama labāka augstākās izglītības kvalitāte, 27% – intereses vairošana jauniešu vidū par zinātnes nozari, 26% – aktīvāka jauno zinātnieku piesaistīšana Latvijas zinātnei.

Jautāti, kuri Latvijas zinātnieki ir guvuši ļoti nozīmīgus panākumus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, lielākoties aptaujātie nav spējuši sniegt konkrētu atbildi (78%). Tiesa, 7% aptaujāto minēja Jāni Stradiņu, 3% – Andreju Ērgli un 3% – Ivaru Kalviņu. Citus zinātniekus aptaujātie minējuši retāk.

Jāpiebilst, ka, lūgti izvēlēties jau no esošā saraksta trīs labākos Latvijas zinātniekus, visbiežāk aptaujātie arī atzīmēja Jāni Stradiņu (45%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja arī Andreju Ērgli (27%). Tikmēr 9% aptaujāto atzīmēja Ari Lāci un Ivaru Kalviņu, bet 8% – Andri Buiķi. Tajā pašā laikā 34% aptaujāto uzskata, ka neviens no sarakstā minētajiem zinātniekiem nav guvis lielus panākumus.

Komentējot minētos datus, 11.Saeimas deputāte, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece – Ozola norāda: „Jāpiekrīt fiziķim H.Kaku, ka šodien pasaule pieder glancēto žurnālu slavenībām, kaut arī nākotni veido nevienam nezināmi zinātnieki. Arī Latvijā labāk zinām, kādus zīmolus izvēlas Kembridžas hercogiene Keita Midltone, nevis to, kuri Latvijas zinātnieki pagājušajā gadā radījuši unikālu optisko ierīci ādas melanomas noteikšanai. Daļēji to var skaidrot ar informācijas trūkumu – tiešām reti varam lasīt un redzēt ziņas par Latvijas zinātnes panākumiem, biežāk par to, cik katastrofāli spējīgajiem prātiem trūkst naudas. No tā arī rodas priekšstats un vērtējums – gandrīz puse aptaujāto kritiski vērtē zinātnieku konkurētspēju.”

Savukārt, norādot kādu izcilu praktisku sasniegumu Latvijas zinātnē kopš valsts neatkarības atjaunošanas, arī šajā jautājumā lielākai daļai aptaujāto bija grūti sniegt konkrētu atbildi (69%). Taču 11% aptaujāto minēja pretvēža zāļu atklāšanu, turklāt 3% aptaujāto norādīja sasniegumus farmācijā, farmakoloģijā (3%). Tikpat liels skaits aptaujāto atzīmēja aknu veiksmīgu transplantāciju (3%), bet sirds operācijas un transplantāciju minēja 2% aptaujāto. 2% aptaujāto kā izcilu praktisku sasniegumu Latvijas zinātnē minēja arī zāles „Mildronāts”.

Tikmēr, izvēloties no jau izveidota saraksta trīs labākos praktiskos sasniegumus Latvijas zinātnē, visbiežāk aptaujātie atzīmēja preparātu sērijas „Glycomune” izstrādi (40%). Tiesa, salīdzinoši bieži aptaujātie norādīja arī uz sekmīgu veikto pirmo aknu transplantāciju Latvijā (35%). Savukārt 22% aptaujāto kā izcilu sasniegumu zinātnē uzskata jaunas kardioprotektīvas vielas atklāšanu, kas ir 40 reizes aktīvāka par pašreiz Latvijā visvairāk eksportēto medikamentu – “Mildronātu”, bet 19% – hidroksilapatīta keramikas implantus jeb mākslīgos kaulaudus. Tajā pašā laikā 18% aptaujāto neko nezināja par sarakstā minētajiem Latvijas sasniegumiem zinātnē.

Kopumā vērtējot Latvijas zinātnes attīstības līmeni, iedzīvotājiem nebija vienota viedokļa. 43% aptaujāto Latvijas zinātnes attīstības līmeni vērtēja kā vāju (t.sk. 10% uzskata, ka tas ir „ļoti vājš”). Tikmēr pretējās domās ir 34% aptaujāto, norādot, ka Latvijas zinātnes attīstības līmenis ir labs (t.sk. 3% – „ļoti labs”), bet 23% aptaujāto atturējās to vērtēt.

Tajā pašā laikā, izvērtējot Latvijas zinātnes konkurētspēju pasaules līmenī, lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka tā pastāv dažās nozarēs (54%). Tikmēr 12% aptaujāto uzskata, ka Latvijas zinātne pasaules līmenī spēj konkurēt daudzās nozarēs. Tiesa, tikpat bieži aptaujātie atzīmēja, ka tā nespēj konkurēt nevienā nozarē (12%). Tajā pašā laikā 22% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors prof. Ivars Kalviņš atzīmē: „Izvērtējot Latvijas zinātnes attīstības līmeni, jānorāda, ka tas korelē ar finansējuma apjomu zinātnei publiskajā sektorā. Kamēr tas nepieaugs, Latvijas zinātnei būs ārkārtīgi grūti konkurēt pasaules tirgū, jo zinātne ir tāda pati prece kā jebkura cita, tikai ar nesalīdzināmi augstāku pievienoto vērtību.”

Vienlaikus, domājot, kuras ir attīstītākās zinātnes jomas Latvijā, visbiežāk aptaujātie atzīmēja farmāciju (52%). Salīdzinoši liels skaits aptaujāto norādīja arī medicīnu (40%). Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka Latvijā ir attīstītas informācijas tehnoloģijas, bet 23% – elektronika un telekomunikācijas. Nedaudz retāk aptaujātie atzīmēja arī vides zinātni (13%) un ķīmiju (12%). Jāpiebilst, ka tikai 6% aptaujāto uzskata, ka Latvijā nav attīstīta neviena zinātnes joma.

Interesanti, ka, aptaujātajiem norādot, kuras zinātnes jomas Latvijā būtu jāattīsta pirmām kārtām, daudzas no tām sakrita ar jomām, kuras tika minētas kā attīstītākās. Tostarp lielākā daļa aptaujāto atzīmēja, ka pirmām kārtām Latvijā būtu jāattīsta medicīna (40%). Tikmēr farmāciju atzīmēja 15% aptaujāto, informācijas tehnoloģijas – 7%, elektroniku un telekomunikācijas – 5%.