Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāji norāda nekustamā īpašuma iegādi (47%). Tam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%). Taču realitātē iedzīvotāji biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīts pensijas 3.līmenis (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (17%). Kopumā uzkrājumus šobrīd veido 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un šim īpatsvaram arvien ir stabila tendence augt.
Zīmīgi, ka arī praksē atšķirība starp ieguldījumiem, kas tiek veikti nekustamajā īpašumā un finanšu ieguldījumiem, īpaši neatšķiras. Ja raugās, kurus no ieguldījumu veidiem Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši visbiežāk, tad pirmajā vietā ierindojas uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (24%). Tam seko investīcijas nekustamajā īpašumā (21%) un termiņnoguldījumi bankā (20%). Starp biežāk izmantotajiem ieguldījumu veidiem vēl ierindojas arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%) un ieguldījumu kustamajā īpašumā (13%). Interesanti, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā, ko iedzīvotāji vērtē kā vienu no labākajiem ieguldījumu veidiem, realitātē nemaz nav tik populāra – to izvēlas vien 8% ieguldītāju. Taču aizvien pietiekami liela daļa iedzīvotāju (37%) ir finansiāli neaizsargāti un joprojām neveic nekāda veida ieguldījumus.
“Laikā, kad peļņas ieguvums, ko iespējams saņemt par termiņnoguldījumu ir salīdzinoši neliels, motivācija noguldīt līdzekļus šķietami samazinās. Tomēr vēlme veidot drošības spilvenu un būt finansiāli pasargātiem neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā, daļu no ienākumiem novirzot uzkrājumu veidošanai, liek cilvēkiem naudu glabāt drošībā un, vajadzības gadījumā, “ātri pieejamu”. Tāpēc redzam, ka liela daļa cilvēku savus uzkrātos līdzekļus šobrīd kā drošības spilvenu uzglabā kontā vai krājkontā. Otra daļa iedzīvotāju ir tā, kuri jūtas finansiāli stabili un skatās, kur ar uzkrāto naudu iespējams pelnīt vairāk nekā tradicionālajā depozītā. Šādos gadījumos izvēle pietiekami bieži tiek izdarīta par labu uzkrājumiem pensiju fondos, uzkrājošajā apdrošināšanā, kas dod iespēju par šiem uzkrājumiem saņemt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, vai arī alternatīvos depozītu veidos, piemēram, dinamiskajā depozītā, kas sniedz pamatsummas garantiju un vienlaikus dod iespēju pelnīt vairāk nekā termiņdepozītā. Pēc aptaujas datiem redzam, ka tieši šie uzkrājumu un ieguldījumu veidi pēdējā gada laikā piedzīvojuši straujāko pieaugumu labāko naudas ieguldīšanas veidu topā,” komentē Kristaps Kopštāls, Swedbank Pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs.
Sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši veic ieguldījumus privātajā pensijā – 28% sieviešu pretstatā 19% vīriešu, kamēr vīriešu vidū populārāki ir tādi ieguldījumu veidi kā termiņnoguldījums bankā (23% vīriešu pret 18% sieviešu), uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (16% pret 12%), kā arī akciju tirgošana (11% pret 3%). Interesanti, ka saviem ieguldījumu rezultātiem iedzīvotāji visbiežāk seko līdzi vismaz reizi mēnesī (31%), salīdzinoši 2015. gadā tie bija 25%. 2016. gadā būtiski ir samazinājies arī to krājēju un ieguldītāju īpatsvars, kuri neseko līdz savu ieguldījumu rezultātiem vai to dara retāk kā reizi gadā: no 30% 2015. gadā līdz 22% 2016. gadā.
Ja šobrīd apsvērtu iespēju ieguldīt naudu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu produktiem, šobrīd gatavi investēt būtu kopumā 75% aptaujāto, visbiežāk dodot priekšroku termiņam no 1 līdz 3 gadiem (30% aptaujāto izvēle). Savukārt piektdaļa (20%) respondentu būtu gatavi ieguldīt ilgākā termiņā (vairāk nekā 5 gadi). Gandrīz tikpat daudz aptaujāto (24%) būtu gatavi veikt ieguldījumus termiņā, kas garāks par 5 gadiem. Interesanti ka garāka termiņa uzkrājumus biežāk ir gatavi izvēlēties gados jaunāki iedzīvotāji – kuriem vēl nav 40 un Rīgā dzīvojošie.
Latvijas iedzīvotājiem šobrīd vienlīdz būtiska šķiet drošība par ieguldītajiem līdzekļiem, ko papildina labas peļņas iespējas. Priekšroka lielākoties (28%) tiek dota ieguldījumam ar pamatsummas garantijām un lielākām peļņas iespējām, kā arī ieguldījumiem ar nelieliem, bet garantētiem peļņas procentiem (25%). Savukārt piektdaļa aptaujāto norādījuši, ka novērtētu ieguldījumus ar lielākām peļņas iespējām un jau gatavus, profesionāļu pārvaldītus risinājumus. Tikai katrs desmitais šobrīd dotu priekšroku ieguldījumam ar lielākiem peļņas procentiem un iespēju pašam ietekmēt, kur veikt ieguldījumus. Interesanti, ka attiecībā uz ieguldījumiem ar pamatsummas garantijām sievietes vairāk dotu priekšroku ieguldījumiem ar lielākām peļņas iespējām, kamēr vīrieši – ieguldījumiem ar nelieliem, bet garantētiem peļņas procentiem, savukārt vīrieši biežāk būtu gatavi izvēlēties profesionāļu pārvaldītus risinājumus un ieguldījumus, kuros paši var ietekmēt ieguldījumu izvēli.
Foto:TapSnap1202/https://pixabay.com/en/users/TapSnap1202-3071995//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
