Kā liecina Swedbank dati, pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, izsniegto aizdevumu apjomam privātmāju iegādei vai celtniecībai sasniedzot 60 miljonus eiro. Šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35%, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, arvien biežāk izvēloties to būvēt paši.
“Gan banku sektorā kopumā, gan Swedbank, iepriekšējā gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu dinamika, bija ar izteiktu izaugsmi. Pozitīvi ir tas, ka, saglabājoties šādam pieprasījumam, pavisam drīz varēsim redzēt arī kopējo mājokļa kredītportfeļa pieaugumu un tas ir labs indikators veselīgai ekonomikai. Pozitīvo dinamiku ir stimulējuši vairāki faktori, taču, galvenokārt tie ir: gan vajadzība pēc mājokļa, gan zemās procentu likmes, gan tas, ka bankas kļūst ar vien elastīgākas ar pirmās iemaksas apmēru. Piemēram, noformējot mājokļa kredītu ALTUM Valsts atbalsta programmas ietvaros, pirmās iemaksas apmērs ir sākot no 5%. Standarta gadījumos pirmās iemaksas apmērs pārsvarā ir 15%-20% apmērā no mājokļa vērtības. Latvijā, mājokļu piedāvājums ‘’Jaunajos projektos’’ ir diezgan ierobežots, tāpēc arī lielākoties tiek pirkti dzīvokļi tipveida projektos Rīgā, tomēr pozitīvi ir arī tas, ka pieaug interese arī pēc savas privātmājas iegādes vai celtniecības. Piemēram Swedbank 2016.gadā privātmājas iegādei vai celtniecībai esam parakstījuši aizdevuma līgumus par aptuveni 60 miljoniem eiro,” norāda Ainars Balcers, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā.
Lai gan lielākā daļa cilvēku aizvien izvēlas mājokli Pierīgā, pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju vidū arvien populārāka kļūst izvēle par labu dzīvesvietai reģionos un ap 50 kilometru attālumā no Rīgas. Tā Pierīgā izvēlas dzīvot 49% iedzīvotāju (kritums par 15 procentpunktiem), savukārt 50 km attālumā no Rīgas šobrīd vēlas dzīvot jau katrs ceturtais (24%), bet reģionos – katrs desmitais (14%).
“Lai gan vidējās būvniecības izmaksas ir augušas, cilvēki arvien biežāk izšķiras par labu kvalitātei – izvēloties labākus apdares materiālus un inženiertehniskos risinājumus. Turklāt par zināmu sabiedrības briedumu liecina arī tas, ka tiek būvētas mazākas platības ēkas, arvien biežāk izvēloties vienstāvu, gatavu projektu namus,” stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.
Visbiežāk iedzīvotāji izvēlas būvēt līdz 200 kvadrātmetru lielas mājas (61%), taču samērā liela sabiedrības daļa aizvien dod priekšroku privātmājām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus (28%).
Kā liecina Swedbank dati, sapni par savu privātmāju šobrīd visbiežāk īsteno iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem, kas mitinās sev piederošā dzīvoklī (48%), ir precējušies un viņu ikmēneša ienākumi ir no 1000 līdz 2000 eiro mēnesī.
Šobrīd būtiskākie faktori, kas cilvēkiem liek izšķirties par labu sava mājokļa iegādei, ir pieejamas mājokļu cenas (norāda 48% aptaujāto), pārliecība par stabilitāti savā darba vietā (42%), kā arī pietiekami uzkrājumi (35%) un zemas kredītu procentu likmes (20%). Savukārt galvenie kritēriji jau izvēloties konkrētu īpašumu (bez cenas, kas kā primārais faktors ir būtisks 75% iedzīvotāju), ir apkārtējā infrastruktūra un vide (60%), mājokļa kvalitāte (53%) un plānojums (52%) (ja iegādājas jau gatavu mājokli), kā arī sabiedriskā transporta pieejamība (52%) un apdzīvotās vietas drošība (41%). Kopumā izvēlē dominē racionāli motīvi, bez liekām ekstrām.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
