Veselības ministrija sievietēm plāno nodrošināt zaļā koridora principu speciālistu konsultācijām grūtniecības periodā. To paredz ministrijas sagatavotais mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna projekts 2018. – 2020. gadam.
Plānā Veselības ministrija apraksta pašreizējo situāciju ar mātes mirstību, kas diemžēl Eiropas Savienības kontekstā ir kritiska. Latvijā joprojām katru gadu tiek reģistrēti mātes nāves gadījumi. Īpaši satraucoši rādītāji bija 2015. gadā, kad Latvijā mātes mirstības rādītājs bija 55,2 uz 100 000 dzīvi dzimušo, vēsta NRA.lv.
Absolūtos skaitļos tās bija 12 sievietes, kuras nomira grūtniecības laikā vai 42 dienas pēc dzemdībām. No šiem gadījumiem astoņi bija tieši saistīti ar grūtniecību – asiņošana, augļūdeņu embolija, plaušu embolija. Taču vairāki nāves gadījumi nebija tieši saistīti ar grūtniecību – sievietēm bija asinsrites sistēmas slimības, gripa, kas izraisīja komplikācijas. Pirms tam lielākais mātes mirstības rādītājs bija 2009. gadā, kad nomira 10 sievietes. Eiropas Savienības valstīs pēdējā laikā vidēji gadā ir pieci mātes nāves gadījumi uz 100 000 dzīvi dzimušo. Augstāka mātes mirstība ir Eiropas reģionā kopumā, kur rādītājs ir vidēji divas reizes augstāks – 11,5 nāves gadījumi uz 100 000.
Atbilstoši Mātes mirstības konfidenciālās analīzes ekspertu komitejas sagatavotajam ziņojumam par situāciju Latvijā 2013.-2015. gadā trīs gadu laikā deviņas sievietes mirušas no netiešiem iemesliem, no kuriem sešos gadījumos ir bijušas dažāda rakstura sociālas un saziņas problēmas. Ziņojumā secināts, ka sociāli problemātiskām sievietēm ģimenes plānošanas pakalpojumu pieejamība ir ierobežota.
Savukārt zīdaiņu mirstībai ir tendence samazināties, teiks Veselības ministrijas plānā. 2014. un 2015. gadā ir viens no zemākajiem zīdaiņu mirstības rādītājiem pēdējā desmitgadē, taču diemžēl nav vērojama stabila samazinājuma tendence. Zīdaiņu mirstība ir rādītājs, kas ir saistīts ne tikai ar veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, bet arī ar mātes veselību, dzīvesveida paradumiem, izglītotību un sociāli ekonomisko stāvokli. Tas raksturo sabiedrības veselību kopumā. Eiropas Savienībā zīdaiņu mirstības rādītājs vidēji ir 4,1 uz 1000, bet Latvijā – 4,8.
Ko Veselības ministrija ir plānojusi darīt, lai situāciju uzlabotu? Vispirms ir iecerēts izvērtēt nepieciešamību papildināt grūtniecības laikā nozīmējamos izmeklējumus, uzlabot grūtnieču ultrasonogrāfisko izmeklējumu kvalitāti, kā arī nodrošināt zaļā koridora principu speciālistu konsultācijām grūtniecēm.
Veselības ministrija vēlas uzlabot arī jaundzimušo pārbaudes (skrīningu) un ieviest jaunus izmeklējumus. Pašlaik Latvijā jaundzimušo skrīnings tiek veikts divām retām slimībām – fenilketonūrijai un iedzimtai hipotireozei. Tas dod iespēju diagnosticēt iedzimtas slimības un laikus tās ārstēt, lai bērniem nodrošinātu normālu garīgo un fizisko attīstību. Latvijā ik gadu tādā veidā tiek agrīni atklāti vidēji četri jaundzimušie ar iedzimtu hipotireozi un trīs jaundzimušie ar fenilketonūriju.
Plāna īstenošanai nākamgad nepieciešami 6,9 miljoni eiro, bet vēl turpmākajiem gadiem 20,4 miljoni eiro.
Inga Paparde
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
