Grozījumi Nacionālās drošības likumā, ar kuriem jau pērn tika ieviests nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības jēdziens, kā arī noteikti ierobežojumi šādu komercsabiedrību īpašnieku maiņai, Saeimā pieņemti triecientempā, pamatojot grozījumu nepieciešamību ar patriotiski emocionālām runām, ātri apspiežot jebkurus mēģinājumus novirzīties no «pareizā kursa», kauninot tos, kuri iebilda pret grozījumu sasteigtu pieņemšanu, un pat atsaucoties uz slepenu informāciju par reālu valsts drošības apdraudējumu, kuru spēs novērst tikai likumprojekta nekavējoša pieņemšana, raksta NRA.lv.

Turpretī tagad, kad atklājies, ka nacionāli nozīmīgās akciju sabiedrības Radio SWH bijusī vadība un it īpaši Šveices advokāta Rudolfa Meroni menedžeri ir atklāti ignorējuši šos tik ļoti svarīgos grozījumus Nacionālās drošības likumā, neviena atbildīga valsts amatpersona reālos likuma pārkāpējus nav kauninājusi; visi cenšas no acīmredzamā skandāla norobežoties, iezīmējušās problēmas mētājot kā karstus kartupeļus.

Neskatoties uz tik vienprātīgu visas Saeimas viedokli, cik šie grozījumi ir nepieciešami un svarīgi, vairāki komersanti ir uzspļāvuši uz jau pieņemto un izsludināto Nacionālās drošības likumu.

Tikai pēc vairākām Neatkarīgās publikācijām likuma pārkāpēji pamazām sākuši novērst pārkāpumus un atbildīgā Ekonomikas ministrija sākusi arī citiem pārkāpējiem izsūtīt «uzaicinājumus» beidzot sākt pildīt Nacionālās drošības likumu.

Nav nekā svarīgāka!

Likumprojektu Saeimai iesniedza Nacionālās drošības komisija, bet par atbildīgo komisiju tika atzīta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Toreizējā Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, aicinot kolēģus atbalstīt grozījumus pirmajā lasījumā, 2017. gada 16. martā teica: «Nav nekā svarīgāka par to – aizsargāt savu valsti, lai mūs kāds cits nevarētu apdraudēt, aizgriežot mums gāzes krānu; lai mūs kāds nevarētu apdraudēt, atslēdzot mums elektrību; lai nevarētu mūs apdraudēt informatīvajā telpā. Tās ir tikai četras jomas, kuras šobrīd ir identificētas, kurās mūs var reāli apdraudēt ar šāda veida ekonomisku pārvaldību. Un tieši tāpēc ir radīts šis likumprojekts – tieši tāpēc, ka ir šāda informācija.» No tā nepārprotami izriet, ka drošības dienestu rīcībā bijusi kāda slepena informācija par valstij stratēģiski svarīgo uzņēmumu iespējamu nonākšanu Latvijai nedraudzīgo spēku rokās.

Arī referents, atbildīgās komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Seržants (ZZS) uzsvēra likumprojekta nozīmīgumu: «Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās drošības aspektiem, un tās pamatā ir spēja nodrošināt ekonomiskās vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Svarīgs elements šajā ekonomiskajā drošībā ir nozīmīgas privātās komercsabiedrības, kurām pieder valstij stratēģiski svarīgi īpašumi vai kuras sniedz vai ražo sabiedrībai nozīmīgus pakalpojumus vai preci. Šo komercsabiedrību darbības nepārtrauktība un darbības atbilstība sabiedrības interesēm ir svarīga, lai netiktu apdraudēta valsts pārvaldība un drošība.»

Eiropas pieredze

Nododot likumprojektu ķidāšanai Saeimas komisijās, 2017. gada 9. martā S. Āboltiņa teica: «Latvijā šobrīd normatīvie akti neparedz valsts interešu nodrošināšanu, ja valstij nozīmīgās kapitālsabiedrībās tiek atsavinātas daļas vai akcijas. Tādējādi tiek pieļauta tādu situāciju rašanās, ka būtisku līdzdalību nozīmīgās kapitālsabiedrībās var iegūt personas, kuras ar savu rīcību ne tikai apdraud nacionālo drošību, bet var arī aktīvi rīkoties, lai kaitētu Latvijas interesēm un varbūt arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm. Tāpēc, izvērtējusi šībrīža situāciju, Nacionālās drošības komisija piedāvā Saeimai izskatīt likumprojektu, kurā tiktu paredzēti konkrēti ierobežojumi šādos gadījumos. Proti, Ministru kabinets šādos gadījumos pieņemtu lēmumu, kurā dotu atļauju, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas atzinumu un drošības iestāžu atzinumiem, vai šāda īpašnieku vai akcionāru maiņa nekaitēs nacionālās drošības interesēm.»

NDK vadītāja arī norādīja, ka, izstrādājot likumprojektu, ņemta vērā Lielbritānijas, Vācijas un Francijas pieredze. Viņa paskaidroja, ka «šādu grozījumu pieņemšana ir pārrunāta gan ar Valsts prezidentu, gan ar Ministru prezidentu, gan ar citām par valsts nacionālo drošību atbildīgām amatpersonām, tāpēc es aicinu šo likumprojektu nodot komisijai, izskatīt un nekavēties ar šī likumprojekta pieņemšanu».

Sen to vajadzējis!

Vētījot grozījumu likumprojektu pirmajā lasījumā 2017. gada 16. martā, pat vairāki opozīcijas deputāti uzsvēra, ka ierobežojumi nacionālajai drošībai nozīmīgiem uzņēmumiem ir jānosaka un tas bija jādara jau sen. Ringolds Balodis (tobrīd – frakcijas No sirds Latvijai pārstāvis): «Šo likumprojektu vajadzēja pieņemt ne šai Saeimai, bet, es domāju, noteikti iepriekšējai, ja ne vēl agrāk.» Mārtiņš Bondars (tobrīd – Latvijas Reģionu apvienība): «Šim likumprojektam bija jābūt mūsu dienaskārtībā un jau pieņemtam pirms vairākiem gadiem.» Jānis Ādamsons (Saskaņa): «Tāds likumprojekts ir nepieciešams. Tāds jau sen bija nepieciešams. Tādu jau sen vajadzēja pieņemt – pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Šajā ziņā šaubu absolūti nav.»

Skeptiska tikai Saskaņa

Tomēr J. Ādamsons arī oponēja likumprojekta sasteigtai virzībai. «Veids, kā tas tiek darīts, ir absolūti nepieņemams,» viņš teica un brīnījās, kāpēc tiek slēpts tas, kas ir likumprojekta autors, un pat tas, kas ir anotācijas autors. «Es diezgan ilgi esmu politikā, bet, godīgi sakot, pirmo reizi sastopos ar tādu situāciju un veidu, kā tiek izskatīti likumprojekti mūsu Saeimā. Pirmo reizi es redzu, ka likumprojekts, ko kāda komisija izskata, tiek pasludināts par slepenu,» viņš teica.

Savukārt Ivars Zariņš (Saskaņa) debatēs par likumprojekta galīgo lasījumu 2017. gada 23. martā pauda aizdomas, vai aiz steidzami virzītajiem likuma grozījumiem neslēpjas kāda afēra: «Par farsu šo pasākumu esat pārvērtuši jūs [valdošā koalīcija], virzīdami šos grozījumus steidzamības kārtībā, bez atbilstošas diskusijas attiecīgajās komisijās. Ja veiktu tādu diskusiju, tad mēs varētu novērtēt, izvērtēt un tiešām pieņemt sistēmisku un pareizu priekšlikumu attiecībā uz veidu, kādā mums rūpēties par savu nacionālo drošību. Pašreizējā diskusija savukārt parāda, ka jūs šo likumprojektu virzāt, nevis rūpējoties par nacionālo drošību, bet domājot par kaut ko citu. Visticamāk, par to, lai uztaisītu politreketu saistībā ar atsevišķiem darījumiem.»

Par grozījumiem 2017. gada 23. martā nobalsoja likumdevēju kvalificētais vairākums – 68 deputāti, atturējās 21 Saskaņas deputāts, bet pret balsoja tikai 1 deputāts no Saskaņas.

Uz likuma izpildi jāgaida

Neskatoties uz tik vienprātīgu visas Saeimas viedokli, cik šie grozījumi ir nepieciešami un svarīgi, vairāki komersanti ir uzspļāvuši uz jau pieņemto un izsludināto Nacionālās drošības likumu. Neatkarīgā jau rakstīja, ka tikai pēc mūsu laikraksta saceltā skandāla a/s Radio SWH šā gada 19. septembrī izpildījusi likuma prasības (t.i., pēc gada un trim mēnešiem) un reģistrējusies par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa Neatkarīgajai aizvakar darba dienas beigās paziņoja, ka beidzot arī Radio SWH akciju jaunais īpašnieks – R. Meroni menedžeru vadītā

SIA Media Support – ir sākusi pildīt likuma prasības: «Ekonomikas ministrija ir saņēmusi pieteikumu no SIA «Media Support» par vēlmi iegūt 80% akcijas a/s «Radio SWH», iegādājoties tās no Igaunijā reģistrētās kompānijas. Atbilstoši normatīvajam regulējumam, Ekonomikas ministrija iesniegto informāciju nosūtīja drošības iestādēm atzinuma sniegšanai. Pēc drošības iestāžu sniegtā atzinuma un ievērojot atzinumā sniegto, tiks sagatavots attiecīgs Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas arī tiks noteiktā kārtībā iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā jau iepriekš esam informējuši, gala lēmumu par šo darījumu pieņems Ministru kabinets.» «Neatkarīgi no darījuma noslēgšanas vai rīcības vietas nacionālās drošības nozīmīgā komercsabiedrība nav tiesīga veikt izmaiņas akcionāru vai dalībnieku reģistros, ja nav saņemta šā likuma 40. pantā noteiktā Ministru kabineta atļauja.»

Atbildīgā Ekonomikas ministrija beidzot ir arī sapratusi, ka tai būtu jāsāk kontrolēt Nacionālās drošības likuma nodaļas Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ierobežojumi izpilde.

«Ekonomikas ministrija ir apkopojusi informāciju par kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Nacionālās drošības likuma 37. pantā noteiktajiem kritērijiem. Ņemot vērā, ka ne visas nacionālai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrības ir veikušas Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu, Ekonomikas ministrija nosūtīja minētajām kapitālsabiedrībām uzaicinājumu veikt noteiktās darbības un iesniegt nepieciešamo informāciju Ekonomikas ministrijai. Līdz ar to ministrija sagaida, ka jau tuvākajā laikā visas kapitālsabiedrības, kuras atbilst Nacionālās drošības likuma 37. pantā noteiktajiem kritērijiem, izpildīs Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmajā daļā noteikto pienākumu,» teikts EM Sabiedrisko attiecību nodaļas oficiālā atbildē Neatkarīgajai.

Ritums Rozenbergs , Uldis Dreiblats

Foto: F64