Pie sarunu strupceļa starp Atēnām un tās starptautiskajiem aizdevējiem vainojamas domstarpības, paziņojis Grieķijas ministru prezidents Alekss Ciprs.
Gan Atēnas, gan tās starptautiskie aizdevēji no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) nepiekāpīgi vaino viens otru pie sarunu sabrukuma pagājušās nedēļas nogalē.
Pēdējās sarunas starp Atēnām un tās starptautiskajiem kreditoriem noslēgušās bez panākumiem, jo Grieķija aizvien kategoriski iebilst pret pensiju samazināšanu, uz ko uzstāj Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES).
Neskatoties uz asumiem abu pušu sarunās, Atēnas arvien ir gatavas sarunām ar aizdevējiem. EK paziņojusi, ka sarunas atsāksies ceturtdien eirozonas finanšu ministru sanāksmē. Tiek pieļauts, ka sanāksme būs izšķiroša, nosakot Grieķijas likteni – šī būs pēdējā iespēja rast vienošanos starp Atēnām un tās starptautiskajiem aizdevējiem.
Tikmēr Somijas premjerministrs Juha Sipile, kura valsts ir viena no Grieķijas kreditoriem, paziņojis, ka nepieciešams “brīnums”, lai nākamnedēļ tiktu panākts risinājums.
Bažas par Grieķijas palikšanu eirozonu paudušas vairākas amatpersonas, tai skaitā Francijas prezidents Fransuā Holands, kurš norādījis, ka ir “maz laika”, lai novērstu Grieķijas aiziešanu no eirozonas.
“Tas nav Francijas uzdevums Grieķijai noteikt pensiju samazinājumus, bet mēs varam lūgt, lai viņi ierosina alternatīvas,” sacīja Holands. Līdzīgu viedokli pauda arī Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Garsija-Margaljo, norādot, ka Grieķijai ir “reāls risks” atstāt eirozonu, kas savukārt būtu slikti kā Atēnām, tā arī Eiropai.
Savukārt vairākas citas amatpersona pārmet Grieķijas valdībai to, ka tā nav ieinteresēta novērst kaitējumu savai tautai.
Jau vēstīts, ka Grieķijai un starptautiskajiem aizdevējiem ir jāvienojas par reformu plānu, kas ļautu izmaksāt Grieķijai pēdējo aizdevumu 7,2 miljardus eiro apmērā. Lai arī sarunas ilgušas jau piecus mēnešus, vienošanās aizvien nav panākta, galvenokārt, abu pušu nepiekāpības dēļ.
Grieķijas premjerministrs Alekss Ciprs nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa valdība varētu apstiprināt budžeta mērķus, ko pieprasa tās galvenie kreditori – citas eirozonas valstis un SVF, taču aizvien nav mierā ar tām prasībām, kas attiecas uz pensiju samazināšanu un tirdzniecības nodokļa palielināšanu.
