Latvijas suņu sabiedrībai pavērusies iespēja tikt labāk pieskatītai un pie reizes atbrīvoties no apgrūtinošās žetonu sistēmas. Ja vien pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām pietiks prāta vienoties par mājdzīvnieku reģistra salāgošanu ar topošo pašvaldību e-pakalpojumu platformu, raksta NRA.lv.

Šis ir grandiozs IT projekts, kas līdz 2021. gadam vidum tiek īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu – Pašvaldību klientu informācijas pārvaldības risinājums. Kopējais budžets – 4 500 000 eiro. Tā saņēmējs ir Rīgas dome, bet izdošanās gadījumā projekts aptvers visu valsti, piedāvājot vienotu platformu visām pašvaldībām visu e-pakalpojumu sniegšanai, saņemšanai un dažnedažādas lietvedības informācijas apmaiņai. Suņu turēšanas nodevas iekasēšana būtu viena neliela šā projekta sastāvdaļa, taču ir ļoti būtiski, lai šī jaunā sistēma tiktu savienota ar Lauksaimniecības datu centra Mājdzīvnieku reģistru.

Šobrīd ar suņa turēšanu saistītās formalitātes ir iedzīvotājiem un suņiem maksimāli neērtas. Tās nenodrošina ne pienācīgu dzīvnieku uzraudzību, nedz arī kontroli par nodevu nomaksu. Bet pats sliktākais – veicina suņu īpašnieku bezatbildību. Suņi netiek reģistrēti, viņus tiklab tur visu mūžu pie ķēdes, vai arī laiž skraidīt savā vaļā. Ja kļūst vecs un pakliegt vairs nevar, padzen vai piesien pie koka mežā. Ja pats nosprāgst, paņem atkal citu. Bet sodīt bezatbildīgus dzīvnieku īpašniekus ir teju neiespējami, jo pat par apzinīgiem suņu īpašniekiem informācija tiek glabāta dažādos reģistros, dažādos datoros un pašlaik tie nemāk savā starpā sazināties. Tāpēc izveidojusies aplama situācija, ka daudziem suņiem ir mikročipi, bet viņi nav atrodami valsts uzturētajā Dzīvnieku reģistrā. Toties tur ir daudz mirušu suņu. Īpašniekam pēc viņa mīluļa nāves pašlaik nav nekādas motivācijas sniegt valstij suņa miršanas apliecinājumu, jo Lauksaimniecības datu centra reģistram nav informācijas par suņu turēšanas nodevas nomaksu. Ieviešot obligāto čipēšanu, patiešām bija plāns sasaistīt to ar nodevām, taču problēmas radīja fakts, ka pašvaldībās ir dažāda pieeja suņu turēšanai. Kad Zemkopības ministrija piedāvāja to unificēt, pašvaldības protestēja. Ir tādas, kas dod atlaides pensionāriem, ir tādas, kas iekasē naudu atkarībā no suņa skausta augstuma, bet ir tādas, kurās suņu nodevas nemaz nav, jo slinkums to administrēt. Un tas nekas, ka pašvaldības kasei līdz ar to iet secen nauda, ko tālāk tērēt klaiņojošo dzīvnieku ķeršanai vai kaķu sterilizācijai.

Līdz ar jaunu vienotas pašvaldību informācijas platformas izveidi visas šīs problēmas varētu atrisināt. Katra pašvaldība – ielikt savu cenrādi, kontrolēt gan nodevas nomaksu, gan dzīvnieka atrašanos Mājdzīvnieku reģistrā un, ja kaut kas nav kārtībā, saukt īpašnieku pie administratīvās atbildības, tādējādi uzlabojot kopējo dzīvnieku turēšanas kultūru Latvijā.

Lauksaimniecības datu centrā, kas uztur Mājdzīvnieku reģistru, apstiprina, ka pirmās sarunas ar projekta īstenotājiem jau notikušas, suņu vajadzības ieskicētas. Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centrs skaidro, ka projekta izstrādes gaitā notiek izpēte par suņu saraksta izgūšanas iespējām nodevas aprēķinam no Lauksaimniecības datu centra.

Latvijas Veterinārārstu biedrība suņu reģistrētājus gan kritizē par lēnīgumu, sevišķi Rīgas pašvaldību, kurā, pēc vetārstu aplēsēm, no suņu reģistrēšanas un nodevas nomaksas izvairās ap divām trešdaļām suņu īpašnieku. Biedrības vadītāja Māra Viduža secina, ka Rīgas pašvaldības iedzīvotāju atbildības līmenis suņu turēšanā ir ļoti zems un situācija neuzlabojas. Tātad tas prasa steidzamu pašvaldības iestāžu rīcību: «Uzskatām, ka Rīgas domei nekavējoties jāuzsāk Lauksaimniecības datu centra suņu reģistrācijas datu izmantošana rēķinu sastādīšanā suņu īpašniekiem, kā arī jāpastiprina Rīgas pašvaldības policijas kontrole par izvairīšanos no suņu reģistrēšanas.»

Maz gan ticams, ka pašvaldībā kaut kas notiks nekavējoties, taču perspektīvā suņiem tiešām ir izredzes tikt vaļā no kaitinošajiem grabošajiem žetoniem, kas viņiem pašlaik jānēsā, lai pašvaldības policistam uzrādītu nodevas nomaksu. Pēc dažiem gadiem šā fakta noskaidrošanai, jācer, pietiks ar mikročipa informāciju. Un pietiks arī tam, lai nekavējoties atrastu noklīdušu vai aizbēgušu saimnieku.

Imants Vīksne

Foto: Pexels