FM kā ES fondu revīzijas iestādes pārstāve paskaidroja, ka maksājumi ir nevis zaudēti, bet gan tikai uz laiku apturēti. Maksājumus apturējusi nevis EK, bet Latvija, ņemot vērā perioda vidū EK būtiski mainīto nostāju par akreditēto ES fondu vadības un kontroles sistēmu. Izdevumu deklarēšana un maksājumu pieprasīšana no EK pārtraukta līdz brīdim, kad ar EK izdosies vienoties par nepieciešamajiem pilnveidojumiem sistēmā. Kad šis risinājums tiks panākts, Valsts kase atjaunos deklarēšanu, tostarp to, kas bija aizturēts," norādīja Melnace.

Viņa arī uzsvēra, ka EK Latvijas vadības un kontroles sistēmu ir atbilstoši akreditējusi un akceptējusi 2007.-2013.gada plānošanas periodam un līdzīgi revīzijas iestāde darbojās iepriekšējā periodā, tāpēc EK perioda vidū mainītā nostāja nebija gaidīta. Jauna EK audita vizīte Latvijā notiks jūnijā. Ministrijas pārstāve pauda pārliecību, ka tajā EK apstiprinās, ka visi nepieciešamie uzlabojumi ir veikti.

Pēc Melnaces teiktā, projektu realizētājus šī situācija nav skārusi. Viņi pieteiktos maksājumus visu laiku ir saņēmuši un turpinās saņemt. Šī situācija arī nekādi neietekmē Latvijas budžeta konsolidācijas apmēru, jo tas esot tikai naudas plūsmas jautājums, nevis valsts budžeta ieņēmumu daļas izmaiņu jautājums. Ieguldīto naudu ES fondu projektu īstenotājiem vispirms atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem. Pēc tam Latvija EK iesniedz izdevumu deklarācijas par projektos veiktajām atmaksām un saņem no EK atmaksas savā budžetā.

Eiroparlamentārietis Ivars Godmanis piektdienas rītā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pastāstīja, ka EK ir saņemtas pretrunīgas ziņas par auditu kvalitāti Latvijā un to neatkarīgumu, tādēļ Latvijai jau vasaras pirmajā pusē ir steidzami jāpieņem izmaiņas likumos, kas uzlabotu auditu kvalitāti.

Viņš norādīja, ka auditu dēļ EK ir apturējusi fondu maksājumus Latvijai, kuri tagad jāsedz no valsts budžeta. "Paldies Dievam, Latvijas valdība savas saistības pret uzņēmējiem pilda, bet viņi to dara uz deficīta rēķina. Nesaņemot naudu no Eiropas, palielinās deficīts mūsu budžetā. Tas ir ļoti slikti, jo starptautiskie aizdevēji var prasīt lielāku konsolidācijas apmēru," sacīja Godmanis.

Pēc eiroparlamentārieša teiktā, šāda informācija tiek slēpta un maksājumi ir apturēti jau kopš pērnā gada novembra. Viņš piebilda, ka šāda situācija kavē arī laicīgu ES fondu apgūšanu, taču pauda cerību, ka likumu izmaiņu pieņemšana, kas nodrošinās auditu neatkarību, situāciju atrisinās.

ES fondi Latvijā ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, ar kuriem stimulēt ekonomikas atveseļošanos. Uzņēmēji iepriekš pauduši uzskatu, ka valstij ir jāveicina ES fondu apguve un nedrīkst taupīt uz fondu apgūšanas rēķina.

Eiropas naudas apguves periodā no 2007. līdz 2013.gadam no ES fondiem Latvijai pieejami aptuveni 3,18 miljardi latu.