Globālā ekonomika, kura pēc 2008.-2009. gadu recesijas tika mākslīgi atbalstīta ar monetāriem un fiskāliem stimuliem, kā arī ar steidzamiem aizdevumiem, šogad palēnina atveseļošanās tempus sakarā ar to, ka mazinās efekts no šiem pasākumiem.

Vienkārši privātajā sektorā ir sācies aizņemtā kapitāla aizvietošanas ar firmu pašu kapitālu process. Bez tam notiek aizņemto līdzekļu daļas vērienīga samazināšana valsts sektorā valstīs ar attīstītu ekonomiku, ko pavada milzīgi budžeta deficīti un valstu parādu akumulācija (…) kā arī kolosāli izdevumi par finanšu sistēmas zaudējumu sabiedriskošanu.

Labākajā gadījumā, mēs vidēji ilgā laika periodā saskarsimies ar vārgu ekonomiskās izaugsmes līmeni valstīs ar attīstītu ekonomiku, jo aizņemto līdzekļu daļas pazemināšanos ģimenes, finanšu institūti un valdības aizvietos ar patēriņu un investīcijām. Globālā mērogā valstis, kuras tērē pārāk daudz – ASV, Lielbritānija, Spānija, Grieķija un citas – pazeminās aizņemto līdzekļu līmeni, samazinot izdevumus, izmaksas un importu.

Tomēr valstis, kuras sakrājušas pietiekami daudz – Ķīna, Āzijas attīstības valstis, Vācija un Japāna – netērē pārāk daudz līdzekļu, lai kompensētu to valstu, kuras samazina aizņemto līdzekļu izmantošanu, izdevumu samazināšanos. Tādējādi kopējā pieprasījuma atjaunošanās būs pietiekami vāja, nozīmīgi pazeminot globālo ekonomisko izaugsmi.

Ekonomiskās attīstības globālā palēnināšanās, par kuru skaidri liecina 2010. gada otrā kvartāla rezultāti, vēl vairāk pastiprināsies gada otrajā pusē. Izzudīs fiskālie stimuli, jo vairākumā valstu sāks darboties stingras taupības programmas. Preču un materiālo resursu krājumu koriģēšana, kura nodrošināja pieaugumu vairāku ceturkšņu laikā, ies savu ceļu. Nodokļu politikas rezultāti, kuri novedīs pie pieprasījuma pazemināšanas nākotnē, tādu kā atvieglojumi automobiļu un māju pircējiem – samazināsies pēc attiecīgo programmu pabeigšanas. Darba tirgus apstākļi paliks pietiekami vāji, sakarā ar neliela darba vietu daudzuma radīšanu un uztraukuma izplatīšanos patērētāju vidū.

Ticamākais scenārijs valstīm ar attīstītu ekonomiku ir viduvēja attīstība pa U-veida līkni – pat ja mums izdosies izvairīties no W-veida divkāršas recesijas. ASV 2010. gada pirmajā pusē gada izaugsme jau atrodas zem vidējā līmeņa (2,7% pirmajā ceturksnī un paredzami vidēji 2,2% aprīlī – jūnijā). Izaugsme vēl vairāk palēnināsies (līdz 1,5%) šī gada otrajā pusē un 2011. gadā.

Neatkarīgi no tā, kuram no latīņu alfabēta burtiem beigās līdzināsies ASV ekonomiskā attīstība, tas, kas gaida ASV nākotnē, ļoti atgādinās recesiju. Šo procesu pavadīs lēna darba vietu radīšana un bezdarba līmeņa tālāku paaugstināšanās, budžeta deficīta cikliska palielināšana, jauns cenu kritums vietējos tirgos, banku zaudējumu palielināšanās hipotekāro kredītu, patēriņa kredītu un citu aizdevumu jomās, kā arī risks, ka ASV Kongress var sākt īstenot protekcionisma pasākumus pret Ķīnu.

Eirozonā situācija izskatās vēl sliktākā. Pieaugums šī gada beigās būs tuvs nullei, jo stāsies spēkā fiskālie ierobežojumi un „kritīs” fondu tirgi. Suverēnās, korporatīvās un starpbanku likviditātes krass pieaugums palielinās kapitāla vērtību, kā arī novedīs pie pasākumu risku novēršanai pastiprināšanas un svārstīguma palielināšanās, bet suverēnie riski vēl spēcīgāk iedragās kompāniju, investoru un patērētāju pārliecību. Eiro atslābšana palīdzēs Eiropas ārējās tirdzniecības bilancei, bet, peļņa būs nenozīmīga uz to zaudējumu fona, kas tiks dots eksportam un ekonomiskās izaugsmes perspektīvām ASV, Ķīnā un Āzijas attīstošajās valstīs.

Pat Ķīnā ir novērojamas ekonomiskas izaugsmes palēnināšanas pazīmes sakarā ar valdības mēģinājumiem kontrolēt ekonomikas „pārkaršanu”. Ekonomiskās attīstības palēnināšanās attīstītajās valstīs uz „novājinātā” eiro fona nopietni ietekmēs Ķīnas tālāko ekonomisko izaugsmi, pazeminot tās rādītājus no 11% līdz 7% šī gada beigās. Tas nav labs jaunums eksporta pieaugumam pārējās Āzijas valstīs un valstīs, kuras ir bagātas ar izejvielām un arvien vairāk paļaujas uz Ķīnas importu.

Svarīgs upuris būs Japāna, kur reālo ienākumu anēmisks vidējais pieaugums pazemina pieprasījumu iekšējā tirgū, bet eksporta uz Ķīnu krišanās pazemina jau tāpat zemo izaugsmes līmeni. Bez tam Japāna cieš no zema izaugsmes potenciāla, sakarā ar strukturālo reformu neesamību, vāju un neefektīgu valdību (četru gadus laikā ir nomainījušies četri premjerministri), nozīmīgu valsts parādu, nelabvēlīgām demogrāfiskajām tendencēm un „spēcīgu” jenu, kura vēl vairāk nostiprinās globālo risku novēršanas pasākumu buma laikā.

Scenārijs, kad ASV ekonomiskā izaugsme nokritīsies līdz 1,5%, eirozona un Japāna nokļūs „sastingumā”, bet Ķīnas izaugsme pazemināsies līdz līmenim, zemākam par 8%, neparedz globālo palēnināšanos, bet izskatās, ka ASV – tas ir tieši tā. Un jebkurš papildus šoks var atmest nestabilo globālo ekonomiku atpakaļ pilnvērtīgā recesijā.

Šāda šoka potenciālo avotu ir liels daudzums. Suverēno risku problēmas eirozonā pastiprināsies, novedot pie jauna aktīvu cenu koriģēšanas raunda, globāliem pasākumiem risku novēršanu, volatilitātes un finanšu „intoksikācijas”. Aktīvas cenu korekcijas nebeidzamais aplis un vāja izaugsme uz pazemināšanās pārsteigumu fona, kuri līdz šim nav atspoguļojušies uz tirgus cenām, var novest pie aktīvu cenu tālākas pazemināšanās – un vēl vairāk pazemināt ekonomisko izaugsmi – dinamika, kura rezultātā novedīs globālo ekonomiku recesijā.

Nav izslēgta Izraēlas militāra trieciena pa Irānu varbūtība nākamo 12 mēnešu laikā. Ja tas notiks, tad naftas cenas strauji palielināsies, kā tas notika 2008. gada vasarā, kas kļūs par grūdienu globālajai recesijai.

Visbeidzot, vadītāji, kuri ir atbildīgi par lēmumu pieņemšanu, jau ir izsmēluši savu instrumentu krājumu. Papildus monetāri kvantitatīvas izmaiņas nedos nozīmīgus rezultātus. Vairākumā attīstītās ekonomikas valstu tālāka fiskālā stimulācija ir praktiski neiespējama, bet iespējas sniegt palīdzību izkļūšanai no ekonomiskajām grūtībām tiem finanšu institūtiem, kuri pārāk lieli, lai bankrotētu, un tajā pašā laikā pārāk arī pārāk lieli, lai varētu tos glābt, tiks stingri ierobežotas.

Tādējādi izgaisīs murgaini optimistiskās cerības uz ātru V-veida atjaunošanos, valstis ar attīstītu ekonomiku nokļūs, labākajā gadījumā, ilgstošās U-veida atjaunošanās apstākļos, kas dažos gadījumos – eirozonā un Japānā – būs ļoti ilgstošs process, kas atgādinās L-veida līkni, kas ir tuva depresijai. Izvairīties no divkāršas W-veida recesijas būs ļoti grūti.

Šādā pasaulē atjaunošanās spēcīgākajos attīstošajos tirgos, kas ir liela cerība globālajai ekonomikai, cietīs, jo neviena no valstīm nav ekonomiskā “sala”. Faktiski izaugsme daudzos attīstošajos tirgos – sākot ar Ķīnu – lielā mērā ir atkarīga no izdevumu samazināšanas valstīs ar attīstītu ekonomiku.

Nuriels Rubini, „Project Syndicate” / Andis Sedlenieks www.2v.lv