Jau vairāk kā mēnesi ģimenes ārsti streiko, lai panāktu savus noteikumus. Ņemot vērā, ka šobrīd īsti nekas nemainās un viss ir tikai sarunu līmenī, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide skaidri liek noprast, ja netiks pildīti solījumi no valdības un Veselības ministrijas (VM) puses, asociācija streiku oktobrī varētu turpināt smagākā formā
Tāds streiks, kāds ir līdz šim, turpināsies līdz 1.oktobrim. Šobrīd viss gulstas uz VM pleciem, jo, ja netiks rasts risinājums, rudens būs smags periods. Kurš uzņemsies atbildību par pacientiem, kas saslims ar kādu no sezonas maiņas slimībām?
Veide skaidro, ka streiku var pārtraukt tad, ja, sākotnēji, paliks spēkā solījums, ka tomēr no 1.septembra e-veselības sistēmas lietošana ir brīvprātīga, jo šī noruna normatīvu līmeni nav paredzēta, tāpat tiks vērtēts lēmums par mediķu atalgojumu, kapitācijas naudas palielināšanu, veselības aprūpes sistēmas reformas gaitu un citiem ar primāro aprūpi saistītiem jautājumiem.
Šobrīd LĢĀA izsakās visai skeptiski un netic valdības solījumiem, kurus ģimenes ārsti bez rezultāta saņēmuši jau gadiem ilgi. Veide arī pavēstīja, ka LĢĀA patlaban saņēmusi piedāvājumu strādāt darba grupā, kas risinās jautājumus saistībā ar primāro aprūpi.
Kā jau vēstīts, kopš 3. jūlija Latvijas slimnīcās norit brīvprātīga brīdinājuma protesta akcija, kurā mediķi atteikušies strādāt normālo pagarināto darba laiku. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.
Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.
Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.
Atliek vien cerēt, ka ministrija atvērs acis un negaidīs rudeni, apdraudot iedzīvotāju veselību.
Foto: Saeimas kanceleja
