Ja ģimenes ārsti nesaņems atbildes no valdības un Veselības ministrijas uz jautājumiem, kurus izvirzīja, sākot streiku jūlijā, līdz septembra beigām, mediķu streiks varētu turpināties pilnā apjomā jau rudenī. Ja tā notiks, pacienti ģimenes ārstu streika sekas izjutīs skarbāk nekā vasarā, jo rudenī saasinās veselības problēmas gan hroniskiem pacientiem, gan sākas sezonālais vīrusu un saaukstēšanās laiks.

Klusums pirms vētras – tā varētu nosaukt pašreizējo ģimenes ārstu un atbildīgo valsts iestāžu attiecību statusu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijā apvienojušies ģimenes ārsti nosacīti turpina streiku, pieņemot ierobežotu pacientu skaitu dienā, savukārt veselības ministre Anda Čakša šonedēļ atgriezusies no atvaļinājuma.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide NRA.lv norāda, ka pagaidām nekādas sarunas nenotiek ne ar Veselības ministriju, ne arī valdību, neesot arī izveidota solītā darba grupa par ģimenes ārstu prakšu nākotnes redzējumu. Tāpēc faktiski ģimenes ārsti turpina streiku – jūlijā streikoja 659 ģimenes ārsti, bet tagad 500. Pēc S. Veides teiktā, daļa ģimenes ārstu ir atsākuši strādāt pilnu darba dienu un pilnu slodzi.

«Noskaņojums kolēģu vidū ir dažāds – daudzi ģimenes ārsti, atsaucoties pacientu lūgumiem, atsākuši darbu, jo ir nepieciešams izrakstīt kompensējamos medikamentus un norīkojumus uz izmeklējumiem vai pie speciālistiem,» stāsta S. Veide. «Taču ir arī ģimenes ārsti, kuri uzskata, ka vajadzēja vēl vairāk streikot un ģimenes ārstu prakses vietas slēgt.»

Streiku ģimenes ārsti nepārtrauc, jo nav atbilžu uz vairākiem pirmsstreika jautājumiem. Situācija varētu saasināties septembrī un oktobrī, kad pacientu skaits parasti palielinās, un tad, kā norāda S. Veide, varētu būt problēmas ar pieejamību ārstam. Ja pašlaik ir noteikts, ka pie ģimenes ārsta jānonāk piecu darba dienu laikā, visticamāk, rudenī būs jāgaida ilgāk.

Daļēji risināti un joprojām neskaidri jautājumi ir eveselība, kapitācijas nauda un veselības reforma. S. Veide atzīst, ka sarunās ar valdību ir panākta vienošanās, ka eveselības sistēmā ģimenes ārsti drīkst darboties brīvprātīgā kārtā līdz pat gada beigām, taču – vai līdz gada beigām eveselība būs savesta kārtībā? «Eveselība – nekvalitatīva, lēna, lietotājiem neērta sistēma, kas nevis uzlabo ārsta darbu, bet padara to lēnāku. Mēs esam lūguši veikt uzlabojumus, un arī tagad ārstiem, kuri ir pievienojušies sistēmai, visu laiku jāvērtē tās kļūdas, kas samazina laiku, ko atvēlēt pacientiem, tāpēc pašlaik iesakām ģimenes ārstiem atturēties no līgumu noslēgšanas par pievienošanos eveselībai,» atzina S. Veide. Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka par eveselības lietošanu līdz šim noslēgti līgumi ar 27 procentiem jeb 370 ģimenes ārstu praksēm. Tas ir nedaudz vairāk nekā pirms streika, tomēr, ņemot vērā, ka eveselību saskaņā ar likumu vajadzētu obligāti sākt lietot visiem no septembra, tas ir neliels skaits ģimenes ārstu prakšu. Slimnīcas, piemēram, ir visas pievienojušās eveselībai.

No tā, vai eveselībā līdz oktobrim būs kādi uzlabojumi, būs atkarīga arī turpmākā streika intensitāte. Tāpat streika norise būs atkarīga no tā, vai Veselības ministrija sasauks darba grupu par primārās veselības attīstību reformas ietvaros un kāds budžets tiks sagatavots 2018. gadam – ģimenes ārstus interesē, kāds būs kapitācijas naudas pieaugums.

Inga Paparde

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/