Februārī cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2.3%. Precēm cenas pieauga par 1.9%, pakalpojumiem par 3.1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai.
Turpmākās Latvijas inflācijas perspektīvas koronavīrusa ietekmē ir kļuvušas ļoti nenoteiktas un, sekojot ekonomikas atdzišanas pēdās, vājināsies. To apstiprina arī vērojamās inflācijas gaidu krišanās pasaulē. Vīrusa izplatības palielināšanās draud pazemināt ne tikai preču cenu tālāko kāpumu – ārējo faktoru ietekmē, bet arī ierobežot vai pat paralizēt daudzu pakalpojumu uzņēmumu darbību. Šādos apstākļos jau tuvākajā laikā varam piedzīvot noteiktu segmentu uzņēmumu pastiprinātu cenu pazemināšanas akcijas, atlaides, lai atkausētu potenciālo klientu piesardzību. Tas viss var pastiprināt cenu kāpuma bremzēšanos. Tātad, ja vīrusa izplatība Latvijā strauji uzņems apgriezienus, jo vairāk piesardzības pasākumi tiks veikti, jo izteiktāk var likt uzņēmējiem veikt ārkārtas pasākumus un mazināt cenas. Jo mazāka būs vīrusa izplatība, jo mērenāka reakcija gaidāma.
Tajā pašā laikā parādās arī apstākļi atsevišķu preču cenu straujam pieaugumam, kuru cenas piegāžu un rūpniecības pārrāvumu dēļ, var strauji pieaugt, piemēram, medikamenti, elektronika. Taču pagaidām tas attiecas ir relatīvi šauru preču grupu, kuru kāpuma ietekme uz inflāciju ir nebūtiska.
Deflācijas tendences pastiprina Saūda Arābijas nedēļas nogalē pieņemtais lēmums par naftas ieguves palielināšanu un cenas samazināšanu, kā dēļ Brent naftas cenas kritums vienas dienas laikā sasniedza vēsturiski otru lielāko kritumu -30%. Šāds solis, palaižot naftas cenas brīvsolī, ir radījis priekšnoteikumus enerģijas cenu kritumam un attiecīgi arī pazemina inflācijas perspektīvas. Jautājums cik ilgi šāds cenu kara pieteikums noturēsies, jo nevienas – ne Saūda Arābijas, ne Krievijas, ne kādas citas naftas ieguvējvalsts interesēs šāda pretstāve nav. Tādejādi, ja līdzšinējā gada inflācijas prognoze bija 2.1%, tad ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, tā tiek samazināta līdz 1.4%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
