Globālās ekonomikas perspektīvas ir konstanti vājinājušās, ko diktējusi apstrādes rūpniecības lejupslīde un atraisījušas runas par krīzes tuvošanos. Oktobra rūpniecības PMI indekss rāda, ka globālās rūpniecības aktivitāte 4. ceturkšņa sākumā ir bijusi vāja. Tomēr zināmu mierinājumu sniedz tas, apsekojumi nenorāda uz to tālāku pasliktināšanos.
Nerimstošās globālās apstrādes rūpniecības lejupslīdes fokusā kopš 2018. gada galvenokārt ir bijis straujais auto pārdošanas kritums. Tas ir lielākais kritums kopš globālās finanšu krīzes, kad automašīnu pārdošanas apjomi pasaulē samazinājās par 10%. Līdz šim kritums ir bijis mērenāks, bet 5% kritums no pieauguma par aptuveni 5%, ir vērtējams kā nopietns trieciens. Garo, ietilpīgo un sarežģīto piegāžu ķēžu dēļ automašīnu pārdošanas kritums ir atstājis nozīmīgu ietekmi uz globālo apstrādes rūpniecību.
Nozīmīgu ietekmi ir atstājis Ķīnas tirgū notiekošais, kas veido 36% no globālā automašīnu tirgus. Tāpēc Ķīnas patērētāju noskaņojuma pieaugums un Ķīnas Caixin PMI indeksa paaugstināšanās līdz augstākajam līmenim kopš 2016./17. gada ir labs signāls visai pasaulei. Ja uzlabosies ķīniešu automašīnu ražošana un pārdošana, tad globālā rūpniecība saņems pozitīvu stimulu. Pēdējo 15 mēnešu laikā automobiļu pārdošanas apjomi ir slīdējuši uz leju, jo iepriekšējie stimulēšanas pasākumi beidzās. Pēc 5% atlaides ieviešanas 2015. gadā, auto iegāde strauji auga. Taču 2018. gadā atlaides tika atceltas, izraisot pārdošanas apjoma samazināšanos. Vieglo automobiļu tirdzniecība veido vairāk nekā 80% no kopējā automašīnu pārdošanas apjoma.
Šajā sakarā ir vērts atzīmēt, ka septembrī transportlīdzekļu pārdošanas apjomi pasaulē pieauga par 2%. Šīs bija pirmās pozitīvās izmaiņas pēdējos 12 mēnešos. Papildus tam globālais apstrādes rūpniecības PMI indekss pirmo reizi kopš 2017. gada beigām ir pakāpies jau divus mēnešus pēc kārtas. Tomēr tas joprojām atrodas negatīvā teritorijā. Vai tas norāda uz iespējamu pagriezienu līdz šim negatīvajā spirālē, vēl rādīs laiks.
Daudz kas būs atkarīgs no tirdzniecības attiecību turpmākās attīstības. Pēdējā informācija liecina, ka ASV apdomā izsniegt licences Huawei noteiktu apjomu produkcijas pārdošanai. Bloomberg ziņo, ka Ķīna meklē iespējas tarifu samazinājumiem, kas varētu daļēji realizēties. Tikmēr ASV tirdzniecības sekretārs Ross izteicies, ka ASV pēc “labām sarunām” ar automašīnu ražotājiem par viņu investīciju plāniem, iespējams, varētu nenoteikt automašīnu tarifus ES un Japānai. Rosa paziņojums liek domāt, ka autoražotāji ir mēģinājuši izpatikt Trampam ar solījumiem palielināt ražošanu ASV. Kopumā, šķiet, ka Tramps ir mīkstinājis savu politiku tirdzniecības jautājumos, kas, visticamāk, atspoguļo bažas par to ietekmi uz ASV ekonomiku. Ekonomika ir joma, kurā Tramps mēdz iegūt labākus vēlētāju vērtējumus, kam vajadzētu būt īpaši nozīmīgiem vēlēšanu, kā arī gaidāmā impīčmenta procesa sakarā.
ASV asās politikas piegludināšana, kaut arī īslaicīga, būtu labs atbalsts globālajam noskaņojumam un izaugsmei. Tomēr ASV agresīvā politika agrāk vai vēlāk tiks atsākta, kas nozīmē, ka izmaiņas un pārkārtošanās globālo piegāžu ķēdēs turpināsies. Tas uzturēs lielu nenoteiktības devu, kā dēļ jārēķinās, ka globālās un Latvijas izaugsme būs svārstīga un piezemēta.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
