Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj “sagremot”, neradot būtisku ietekmi. Taču nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā – inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.
Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz “valsts drošības” interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli: galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.
Pēdējo desmitgažu laikā lielākā daļa ekonomiku par lielāku ieguvumu uzskatīja tarifu pazemināšanu, kas veicinātu tirdzniecību, pat neskatoties uz globālo krīzi (2008-2009). Saskaņā ar Pasaules Bankas datiem strauji augošo valstu piemērotie tarifi deviņdesmito gadu sākumā bija 40%. Šodien tie ir noslīdējuši līdz 5%. Attīstītajās valstīs tarifi ir samazinājušies no 5% līdz nedaudz virs 2%. Tādējādi globālā tirdzniecība ir veicinājusi ekonomisko izaugsmi, uzlabojusi dzīves kvalitāti, palielinājusi ienākumus daudzu jaunattīstības valstu iedzīvotājiem. Attīstīto ekonomiku iedzīvotājiem tas ir palīdzējis samazināt cenas, procentu likmes un palielināt reālos ienākumus.
Tomēr tarifi nav vienīgais rīks, ko valstis var izmantot, lai iegūtu tirdzniecības priekšrocības. Pastāv iespēja īstenot valūtas devalvāciju, vai ieviest ar tirdzniecību saistītas administratīvās procedūras. Ir daudz norāžu, ka Ķīna, neskatoties uz noliegumu, pēdējo mēnešu laikā ir ļāvusi tās valūtai pret ASV dolāru kristies par 8%, lai vieglāk pārciestu tarifu ietekmi.
Vēlēšanas ES, ASV un citviet uzrāda neapmierinātības pieaugumu pret pastāvošo kārtību. Tādēļ jārēķinās, ka nākotnē to valstu skaits, kas dosies protekcionisma un izolācijas virzienā, pieaugs. Pieaugoša nevienlīdzība un migrācijas plūsmas spriedzi palielinās. Tikmēr esam lielu tehnoloģisku pārmaiņu (sauktas arī par 4. rūpniecisko revolūciju) priekšvakarā, kas rada ne tikai lieliskas iespējas, bet arī politisko spriedzi, jo darba tirgum, sociālās labklājības un izglītības sistēmām ir jāpielāgojas jaunajiem izaicinājumiem.
Tirdzniecības šķēršļu izveidei ASV ir gara vēsture. Piemēram, Džordžs Bušs 2002. gadā ieviesa tērauda tarifus, taču tie tika atcelti 21 mēnešu laikā, jo apdraudēja izaugsmi un darba vietas. Tomēr izskatās, ka Tramps ir apņēmīgs tirdzniecības karu turpināt un īstenot vēlēšanu solījumus. Tie ietver pārskatīt tirdzniecības līgumus ar vairākām valstīm. Tāpat viens no apsvērumiem ir mazināt importu. Tramps divu gadu laikā samazinās nodokļus par apmēram 1,7 triljoniem dolāru, kas veicinās importu. Tarifi padarīs importu dārgāku un pieprasījums var novirzīties uz Amerikā ražotām precēm. Kā arī palēnināt ārējā parāda pieaugumu. Pēc daudziem gadiem lielā tirdzniecības deficīta dēļ, neto parāds ar citām valstīm sasniedzis 7,9 triljonus dolāru (41% no IKP), kas padara ASV ievainojamāku. Tāpat ir saskatāma vēlme restartēt izveidoto globālo tirdzniecības sistēmu, kas padarītu to efektīvāku un daudzus esošos šķēršļus tirdzniecībā redzamus.
Tirdzniecības karš, ieskaitot importa tarifu pieaugumu, ietekmē situāciju – tieši un netieši. Tieši, ja samazinās tirdzniecība, veidojas globālo piegādes ķēžu traucējumi un pieaug importa preču cenas. Netieši, kad nenoteiktība samazina vēlmi ieguldīt un patērēt, samazina aktīvu cenas, piemēram, akcijām. SVF (ietverot pieņemtos tarifus līdz 16.jūlijam) vissliktākajā scenārijā paredz, ka pasaules IKP līdz 2021.gadam būtu par aptuveni 1.3% zemāks, ASV par 2%.
Jaunā ASV tirdzniecības politika neizbēgami rada negatīvos riskus. Taču negatīvos aspektus nevajadzētu pārspīlēt. Līdz šim pieņemtie tarifi uz globālo izaugsmi būtisku ietekmi nav atstājuši. Un to ierobežotā negatīvā ietekme varētu saglabāties. Tirdzniecības karš joprojām ir divpusējs (starp ASV un pārējo pasauli) – nevis vispārējs. ES un Japāna tagad ir izveidojušas brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas aptver vienu trešdaļu pasaules ekonomikas un apliecina vēlēšanos stiprināt tirdzniecību. ASV pastāvošo saspīlējumu izjutīs visvairāk, kam vajadzētu ietekmēt Amerikas sabiedrības viedokli un ierobežot tālākās eskalācijas iespējas. Tarifi mainīs tirdzniecības plūsmas, kas dos iespējas citām valstīm. Daudzas valstis, piemēram, Ķīna, var aktivizēt ekonomisko politiku, lai atbalstītu izaugsmi. Tādejādi, nemainoties riska uztverei pasaulē, globālā izaugsme turpināsies, pat, ja tirdzniecības karš pašreizējā formātā saglabāsies.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
