Trešais ceturksnis tika pavadīts atkopjoties no īslaicīgās, bet ļoti dziļās lejupslīdes. Tas notika pat veiksmīgāk, kā sākotnēji cerēts. Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, ekonomikas apjoms joprojām bija par 2.6% mazāks. Gada deviņos mēnešos IKP ir sarucis par 4.3%. Nozaru griezumā labi veicies lauksaimniecībai (+6.3%), ko sekmēja labā graudu raža. Uzteicami veicies arī tirdzniecībai (+1.7%), kas ātri atguvās un ir viena no nozarēm, kas šos laikus pārdzīvo relatīvi veiksmīgi. Tāpat apstrādes rūpniecības spēja noturēties iepriekšējā gada apjomos ir vērtējama pozitīvi. Šīs nozares perspektīvas ir piezemētas, bet optimistiskas. Minimāls kritums būvniecībā arī nav slikts rādītājs un gada pēdējā ceturksnī minimāls kritums varētu saglabāties, taču nozari krīze negaida. Tā drīzāk ir neliela pauze, jo vidēja termiņā par lielāko izaicinājumu atkal kļūs jaudu jautājums. Lielāko kritumu joprojām izjūt tās nozares – atpūta, izklaide, ēdināšana un viesmīlība, kuras tika pakļautas sitienam jau marta beigās. Diemžēl vīrusa izplatība nozīmē, ka tām uz atgūšanos vēl nāksies uzgaidīt. Jau ierastā lejupslīde turpinās arī tranzītā, kur nākamgad varētu ieraudzīt arī nedaudz optimistiskāku ainu, kaut ilgtermiņa perspektīvas noturīgu atgūšanos nesola.
Transformācijas procesa, kā arī COVID-19 ietekme uzrādās arī finanšu sektorā. Optimistiskākus rezultātus gribējās redzēt IKT veikumā, īpaši skatoties tālākā perspektīvā un attiecīgās nozares atbalstu Igaunijas ekonomikai.
Iegrožotais patēriņš būs viens no apstākļiem, kā dēļ izaugsme vēl turpmāko mēnešu laikā buksēs. Visai elastīgas ir izrādījušās investīcijas, jo tām ir sava inerce, bet uzņēmēju vidū spēcīgs ir uzskats, ka esošās likstas ir pārejošas. Kritiska būs nespēja panākt atbalstu no valsts investīciju puses, gan arī Eiropas atgūšanās fonda līdzekļu aizkavēšanās. Viens no izaugsmes avotiem varētu kļūt eksports.
Tuvākā pusgada prognozes atkal kļuvušas nenoteiktas un izriet no tā, kā veiksies ar vīrusa izplatību, kas ir visas sabiedrības rokās. Visaptveroša ekonomikas slēgšana, lai nostabilizētu saslimstību, var prasīt 3-4 nedēļas un atstās milzu robu ekonomikā. Jebkurā gadījumā gada 4. ceturksnī no atkārtotas lejupslīdes neizvairīsimies. Ātrais PMI novembra novērtējums liecina par strauju lejupslīdi eirozonā, jo valstis ieviesa agresīvākus ierobežojumus. PMI novembrī noslīdēja no 50 līdz 45.1, kas ir 6 mēnešu zemākais līmenis, lai gan tas ir augstāks nekā pavasarī un liecina par zināma optimisma saglabāšanos. Vairāku vakcīnu palaišana tirgū uzlabos infekcijas ārstēšanas iespējas. Valstis, tostarp ASV, Vācija, Lielbritānija un Francija, jau norādījušas, ka augsta riska grupu vakcināciju uzsāks jau decembrī. Tajā pašā laikā vīrusa straujā izplatīšanās ir raisījusi izaugsmi kavējošus ierobežojumus un ASV, gan Eiropā, gan Latvijā ir nepieciešami jauni ekonomiskie stimuli. Tādēļ vakcīnas parādīšanās vēl būtiski nespēs stāties pretī ekonomiskajam pretvējam tuvāko 3-5 mēnešu laikā, bet būs ļoti nozīmīgs faktors finanšu tirgiem un vairos cerības uz veiksmīgu atveseļošanos 2021. gadā. Pamazām sāks parādīties arī pozitīvi momenti. Tas stiprinās uzņēmēju investīciju plānus un uzsils arī darba tirgus. Tādēļ 2. ceturksnī sagaidāma visai pārliecinoša ekonomiskā atgūšanās. Bet līdz tam ir jānodrošina efektīvi instrumenti krīzē cietušo uzņēmēju un sabiedrības atbalstam.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
