Šī nenoteiktība ir radusies situācijā, kad joprojām ir zems resursu izlietojums un tradicionālais ekonomiskās politikas stimulēšanas pasākumu klāsts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 34 valstīs ir ļoti ierobežots. Tikmēr finanšu sistēma atrodas pārstrukturizācijas procesa vidū. Saskaņā ar vispārējo vērtējumu šī nenoteiktība saglabāsies arī tuvākajā nākotnē, nelabvēlīgi ietekmējot patēriņu un investīcijas.
Patlaban lielākā nelīdzsvarotība ir vērojama ASV, Japānā, Lielbritānijā un Eiropas dienviddaļas valstīs. Sagaidāms, ka vērojamā izaugsmes tempu samazināšanās turpināsies, izaugsmei samazinoties arī tādās Eiropas valstīs, kuru ekonomikas ir līdzsvarotas, piemēram, Vācijā un Ziemeļvalstīs.
Kopējās tendences pasaulē ietekmēs arī strauji augošās ekonomikas, kaut arī mazākā mērā. Pateicoties lielākai lomai starpreģionālajā tirdzniecībā un plašākām ekonomiskās politikas instrumentu iespējām, visticamākais scenārijs ir šo valstu ekonomiku pakāpeniskāka izaugsmes mazināšanās ar ilgstošu un relatīvi augstu izaugsmi, kas norāda, ka pasaules IKP pieaugums saglabāsies apmierinošā līmenī.
Ekonomiskā politika saskaras ar sarežģītām problēmām
Nestabilitātei, kas finanšu tirgus ir mocījusi vairākus mēnešus, ir vairāki iemesli. Palēninājums laikā, kad tradicionālajiem stimulēšanas pasākumiem ir ļoti ierobežotas iespējas, izvirza daudzus jautājumus. Situācija ir pasliktinājusies, jo lielās problēmas, ar kurām saskaras daudzu sfēru lēmumu pieņēmēji, ir viņus pārsteigušas nesagatavotus un veicinājis nenoteiktību. Tam pamatā ir gan ideoloģiskās atšķirības un konfliktējošās valstu intereses, gan arī neskaidrība par to, kādi pasākumi būtu nepieciešami šajā sarežģītajā situācijā, kas ir radusies 2008.-2009. gada finansiālā un ekonomiskā sabrukuma rezultātā. Šīs problēmas ir atklājušas vājās puses gan attiecībā uz Amerikas politiskās sistēmas spēju reaģēt uz apjomīgām iekšzemes problēmām, gan arī saistībā ar eirosistēmas struktūras uzbūvi.
Mērena izaugsmes palēnināšanās Baltijas valstīs
Trīs Baltijas valstis turpina pakāpeniski atkopties pēc 2008.-2009.gada sabrukuma. 2011.gada pirmajā pusē ir vērojama stabila izaugsme, it īpaši Igaunijā un Lietuvā, kur IKP gada pieaugums bija attiecīgi 8.4 un 6.5 procenti. Latvijā izaugsme ir bijusi nedaudz lēnāka – 4.4 procenti. Labvēlīgās pārmaiņas galvenokārt bija eksporta balstītas. Vājāku globālo perspektīvu dēļ eksporta bums noplaks tuvāko 6 līdz 12 mēnešu laikā. Tomēr sagaidāms pakāpeniska iekšzemes pieprasījuma uzlabošanās. Augstais bezdarba līmenis pakāpeniski turpinās pazemināties. Igaunija un Lietuva pēc īstenotajiem taupības pasākumiem atsāks noteiktu stimulēšanas pasākumu īstenošanu. Latvijā turpināsies budžeta konsolidācijas process, tomēr mazākā apjomā. Relatīvi augstā inflācija, ko nosaka enerģijas un pārtikas cenas, nākamajā gadā palēnināsies, veicinot pirktspēju. Pieaugums nākamajā gadā varētu samazināties zem potenciālā 4-5 procentu pieauguma, bet izaugsmes tempi pieaugtu 2012.gadā.
