Februārī, gada inflācija pastiepās jau līdz 8,7% un turpinās kāpt. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam pārtikai, maksai par mājokli, transportu, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, kā arī mājokļa iekārtai.
Šobrīd nepārprotami viss norāda uz spēcīgāku inflācijas vilni un radīs stipru pretvēju ekonomikai. Šajā kontekstā būs svarīgi sekojoši faktori, kas veidos kopējo inflācijas fonu. Pirmais ir pārtika, no kuras sadārdzināšanās neizvairīsimies. Augstās enerģijas un minerālmēslojuma cenas padara situāciju vēl sarežģītāku, jo iespēju amortizēt cenu kāpumu garajā ražošanas ķēdē kļūst neiespējami. Karš Ukrainā šo ietekmi pastiprina vēl vairāk.
Lai nojaustu, kurās grupās kāpums būs vispamanāmākais, atliek aplūkot Ukrainas lauksaimniecības eksporta struktūru un apjomus – saulespuķu eļļa, kukurūza, kvieši un vistas gaļa ir galvenās Ukrainas eksporta grupas.
Jau šobrīd kviešu cenas biržās sasniegušas rekordu. Krievija un Ukraina aizņem ap 25% no visas pasaules kviešu eksporta. Tādēļ stress pasaulē strauji pieaug, īpaši Tuvo Austrumu valstīs.
Augstās enerģijas cenas atsauksies uz Latvijas un pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku un pārtikas ražotāju izmaksām, kas padara cenu pieaugumu visaptverošu. Augot cenām vienā preču grupā, pieprasījums pārslēgsies uz citām, radot cenu spiedienu arī tur. Atsevišķās grupās kāpums īslaicīgi var neparādīties vai pat nedaudz kristies, jo preces, kas agrāk devās uz Krieviju un Ukrainu, meklēs jaunus pircējus citviet.
Situāciju var nedaudz glābt, ja karadarbība pieklust līdz sējas laikam un jau iesētie ziemāji nav tanku izbraukāti un šogad ienākas laba raža. Ja būs nelabvēlīgi laikapstākļi, situācija pasaulē var izvērsties jau kritiska, jo tad valstis var sākt ierobežot eksportu un cena augtu.
Noteikti, ka tiks apsvērtas iespējas izmantot valstu stratēģiskos krājumus, kas vispārināti ņemot, ir pietiekami, lai situāciju normalizētu. Koordinēta Eiropas iesaistīšanās var situāciju koriģēt, bet ne novērst. Globāli krājumi pa valstīm ir nevienmērīgi sadalīti un katra valsts vadīsies pēc saviem iekšpolitiskiem pasvērumiem. Ņemot vērā vēl kovida ietekmi, daudzās valstīs draud reālas problēmas ar pārtikas pieejamību. Ja cenu kāpums kļūs ekstrēms, pieaugs diskusijas par PVN mazināšanu un kompensācijām.
Šobrīd no visām pusēm, īpaši ES, tiek kalkulēti dažādi scenāriji par sankciju un citu pasākumu ietekmi uz enerģijas cenām. Drīzumā tiks uzsākti pasākumi enerģijas nodrošināšanai, lai stress un enerģijas cenu kāpums būtu pēc iespējas mazāks. Šo pasākumu efektivitāti varēsim novērtēt rudenī. Visticamāk, ka tiks iedarbināti papildus atbalsta pasākumi uzņēmējiem un mājsaimniecībām, lai pēc iespējas izlīdzsvarotu svārstības. Taču tas tik un tā nozīmēs lielākus enerģijas rēķinus, nekā tie ir šobrīd. Arī šeit ir iespēja mazināt PVN, lai gan tā ietekme ir ierobežota.
ECB centīsies ierobežot inflācijas gaidu pieaugumu. Bet tai nav instrumentu, lai ietekmētu procesus, kas sekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpumu. ECB šajos apstākļos varētu saglabāt nogaidošu pozīciju un atlikt procentu likmju celšanu. Jācer, ka mazināsies kovid ietekme uz piegādes ķēdēm, kas varētu atvieglot, vai kādā mērā kompensēt negatīvo Ukrainas kara ietekmi.
Inflācijas kāpums turpināsies un drīzumā jau pārsniegs 10% atzīmi un arvien vairāk iedzīvotāju zaudēs pirktspēju. Ņemot vērā to, ka atteikšanās no Krievijas enerģijas avotiem ir praktiski neizbēgams, inflācijas turpmāko gaitu noteiks tas, cik veiksmīgi tiks atrastas vai izveidotas enerģiju alternatīvas Krievijai un jācer, ka sāks izzust covid radītie traucējumi.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
