Martā, pēc trīs mēnešu lejupslīdes, mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums 3.2% apmērā. Pārtikas preču tirdzniecība pieauga par 2,1%, nepārtikas preču par 3,6%, bet autodegvielas tirdzniecība par 4,9%. Pieaugumu nozarei izdevās sasniegt divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka ierobežojumu žņaugs martā tika palaists nedaudz vaļīgāk, un pērnā gada fons, uz kā arī tuvākajos mēnešos būs viegli izcelties. Par aktivitātes uzlabošanos martā jau signalizēja maksājuma karšu dati, kuri norāda uz pozitīvās tendences turpināšanos aprīlī.

Tajā pašā laikā nestabilā epidemioloģiskā situācija gan piezemē īstermiņa gaidas, tas ir, ka atvieglojumi, ja tādi sekos, būs pietiekami piesardzīgi un nozarei vēl nāksies nogaidīt, pirms tiks atlaistas bremzes. Aizturētais patēriņš turpina uzkrāties, veidojot ne tikai ekonomiskās izaugsmes iespējas, bet arī inflācijas un jaunus saslimstības uzliesmojuma riskus. Šos faktorus būs grūti nolīdzsvarot, jo īpaši rudenī, kad saslimstības riski atkal pastiprināsies. Lai arī vakcinācijas tempi paātrināsies, visticamāk tas nebūs pietiekami un rudenī atsevišķi ierobežojošie pasākumi būs jāatjauno. Taču, jo lielāks iedzīvotāju skaits būs vakcinējies, jo mazāk strikti tie būs. Tādēļ, lai arī gada sākums nozarei ir bijis ne pārāk labvēlīgs, turpmākajos mēnešos tā atgūs nokavēto un gads noslēgsies ar pieaugumu. Jo veiksmīgāk izdosies nokontrolēt vīrusu, jo pārliecinošāka būs izaugsme.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists