2021. gada 4. ceturksnī Latvijas IKP palielinājās par 3,4%, visa gada laikā augot par 4,7%. IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,4% un pieaugums pakalpojumu nozarēs par 6,7%.
Pērn Latvijas ekonomika veiksmīgi viļņojās līdzi infekcijas uzplūdiem un spēja atgūties agrāk, nekā prognozēts. Gan ātrums ar kādu ekonomika atguvās, gan kopējais veikums īstenojās pateicoties apbrīnojamajai uzņēmēju un iedzīvotāju spējai adaptēties jaunajiem apstākļiem. Taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka tas nebūtu bijis iespējams ne bez ECB īstenotajiem monetārajiem un, jo īpaši, bez valdības sniegtā atbalsta pasākumiem, citiem vārdiem pateicoties aizņemtajai naudai. Tas noturēja ekonomiku un darba tirgu no dziļāka krituma un atbalstīja pārliecību sarežģītākajos periodos. Bez tā gan ekonomikas sniegums, gan sociālā situācija un noskaņojums būtu bijis krietni blāvāks.
Kā prognozēts ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās gada nogalē atspoguļo saslimstības viļņa pieaugumu un arī šis gads ir iesācies uz visai piesardzīgas nots. Lai arī Omikrons šķiet mazāk kaitējošs, noteiktības gada sākumā vairāk nav kļuvis. Pieauguši ģeopolitiskie un augstas inflācijas riski. Augošās cenas padeldēs mājsaimniecību noskaņojumu un pirktspēju. Taču ne kritiski skatoties makro līmenī. Darba tirgus uzsilšana, gan straujais algu kāpums nodrošinās pirktspējas stiprināšanos, lai arī tas notiks lēnāk, kā ierasts iepriekšējos gados. Patēriņa pieauguma potenciāls pērn pilnā mērā nerealizējās, saglabājot izaugsmes jaudu arī šim gadam. Galvenais nosacījums joprojām ir labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas nodrošināšana, respektīvi, ierobežojumu līmenis un efektivitāte, kā arī spēja nodrošināt piedāvājumu. Epidemioloģiskās un vakcīnu politika ir kļuvusi par nozīmīgu daļu no ekonomiskās politikas un tuvākajos gados nozīmīgumu nemazinās.
Kritiski svarīga tuvākajā laikā būs centrālo banku politikas korekcijas ar mērķi ierobežot inflācijas augšupeju. Tas, kā jau varam novērot reakciju uz FED plānotajām izmaiņām, viļņos finanšu un nekustamā īpašum tirgus, ar potenciālu risku sabremzēt vai pat nograut atveseļošanos. Lai arī prognozējam inflācijas kāpuma mazināšanos gada otrajā pusē, paaugstinātas enerģijas un pārtikas cenas saglabāsies.
Paralēli patēriņam, sagaidām labvēlīgu tālāku eksporta izaugsmi. Lielākā likme, uzturot pozitīvo skatījumu uz šā gada izaugsmes perspektīvām, ir investīciju aktivitātes pieaugumam, ko veicinās pastiprināta ES fondu ieplūde ekonomikā. Tādēļ, lai arī gada iesākums jau ierasti ir vērtējumos piezemēts, skatījums uzlabosies jau otrā ceturkšņa laikā, nostiprinoties trešajā. Vājais pērnā gada 4. ceturkšņa veikums veido arī labu bāzes efektu šim gadam. Ja izvairīsimies no ģeopolitisko risku īstenošanās, šogad ekonomikā vērosim līdzīgu scenāriju kā pērn. Jācer, ka gada beigas paies krietni mazāku ierobežojumu zīmē. 2022. gada izaugsmes prognoze ir 4.6%, bet, ja vēl pērn šķita, ka infekcija ir viens no nozīmīgākajiem traucēkļiem, šogad izaicinājumu buķete, kas pievērsīs uzmanību, būs krietni plašāka.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
