Šī 1. ceturksnī Latvijas IKP ir krities par 1,4%. IKP kritumu ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs (+3%) un samazinājums pakalpojumos par 2,6%. Samazinājās arī iekasēto produktu nodokļu apjoms.
Uz kopējā eirozonas fona Latvijas veikums ir “ciešams”, jo varēja būt sliktāk. Latvijas ekonomikas izaugsme jau gada sākumā piekliboja. Finanšu, tranzīta sektoros sarežģījumi iesākās vēl pērn. Tāpat buksēja arī apstrādes rūpniecības izaugsme. Nedaudz izbrīna vērtējums, ka ceturksnī rūpniecība ir augusi par 3%, kaut divos mēnešos bija kritums 1.8% apmērā. Turklāt ir ļoti lielas šaubas, vai martā varētu bijis tāds pieaugums, kas izvilktu plusos visu ceturksni. Visticamāk, ka apjomu samazinājums būs vērojams arī būvniecībā. Pirmā ceturkšņa dati vēl turpinās ienākt un, ņemot vērā augsto nenoteiktību, CSP dati var piedzīvot būtiskas korekcijas.
Eirozonas ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī ir bijis smagāks – 3.3%, kas ir lielākais kritums kopš 1995. gada, kad šādi dati tiek apkopoti. Vācija gaida lielāko krīzi kopš Otrā pasaules kara. Ļoti krasu kritumu uzrāda visas lielās ekonomikas, kuru dati jau ir izziņoti – ASV, Francija, Spānija. Labāk veicies Lietuvai, kuras IKP pirmajā ceturksnī ir audzis par 2.6%. Šobrīd ir skaidrs, ka smagākais kritums sekos otrajā ceturksnī, kad sagaidāma lejupslīde divciparu apmērā. Un tā ir vienīgā noteiktība šobrīd. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, prognožu amplitūda ir nebijusi plaša. Pieļauju, ka otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika var piedzīvot lejupslīdi ap 20%. Trešajā ceturksnī ekonomika ierobežotā apmērā uzsāks atgūties, taču to, cik veiksmīgi tas ritēs, noteiks panākumi cīņā ar vīrusu un valdību atbalsta pasākumu efektivitāte. Valstis cīņai ar vīrusu ir izdalījušas pamatīgus resursus, tomēr pasākumu efektivitāti vēl nāksies pārbaudīt. Pagaidām atturētos prognozēt vīrusa atkārtotus uzplaiksnījumus rudenī, taču ekonomikas atgūšanās ritēs lēnīgāk, nekā tika cerēts vēl salīdzinoši nesen. Skaidrākas perspektīvas iezīmēsies tieši trešajā ceturksnī, kad varēs novērtēt pasākumu ilgtermiņa ietekmi uz ekonomiku un vīrusa izplatības gaitu. Noskaņojums būs ļoti svārstīgs. Visticamāk, ka tas tuvākajā laikā nedaudz uzlabosies, jo ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti, kas daudziem sniegs iespējas atsākt darbību. Sekos arī atsitiens, kad daudzi uzņēmumi konstatēs, ka darbību iepriekšējā formātā un apjomā atjaunot nav iespējams. Tā kā cietīs globālais patēriņš, arī eksporta iespējas būs komplicētas. Daudzas valstis būs noslēgtas ilgāk, jo nespēs iegrožot vīrusa izplatību tik ātri kā citas. Šī gada IKP prognoze ir -9%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
